“Ziņu aģentūra BNS izplatījusi informāciju, ka valdības komiteja pirmdien atbalstīja Stāmerienas pils, kas atrodas Gulbenes rajonā, saglabāšanu valsts īpašumā, ēkas ierakstot zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.
“Ziņu aģentūra BNS izplatījusi informāciju, ka valdības komiteja pirmdien atbalstīja Stāmerienas pils, kas atrodas Gulbenes rajonā, saglabāšanu valsts īpašumā, ēkas ierakstot zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.
Taču jautājums vēl nav izlemts, tas ir atlikts uz divām nedēļām,” informē Valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.
Visa vaina esot, ka Stāmerienas pagasta padome nav nokārtojusi zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz pili. Tas neesot bijis iespējams tāpēc, ka trūkst dokumentu, kas apliecinātu, ka bijušais Stāmerienas sovhozs nodevis pili pagasta padomes īpašumā.
Pilij trešo gadu ir nomnieks
“Pilij jāpaliek pašvaldības īpašumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir jau iestrādes tās saglabāšanā. Pilij no 1998.gada ir nomnieks, bijušais gulbenietis, “Pareksa” bankas darbinieks Andrejs Vīcups. Viņš daudz darījis, lai reāli sāktos pils atjaunošana. Nododot pili valstij, viss iesāktais, projektēšana apstāsies. Tas jau nav tik vienkārši, ka var tik iet un sākt remontēt,” saka S.Dundure.
Viņa stāsta, ka Latvijā valstij šobrīd pieder divas pilis – Mežotnē un Igatē, kas “spīd un laistās”.
“Nav izslēgts, ka valstij negribēsies vēl kādu prestižu objektu. Uzskatu, ka Stāmerienas pils ir viena no skaistākajām Latvijā. Bet ir taču valstī vēl ne viena vien bezsaimnieka pils. Kāpēc tieši Stāmerienas pils iekārojusies?” piebilst S.Dundure.
Stāmerienas pils nomnieks A.Vīcups saka laikrakstam, ka “saprotams valsts kritiskas budžeta stāvoklis, acīmredzot domāts to uzlabot, palielinot īpašumus”.
Pils pašlaik ir “iekonservēta”
A.Vīcups informē, ka veikts darbs, “lai vienā mirklī varētu realizēt celtniecības programmu” pilī. Šobrīd tā “iekonservēta”. Gādāts, lai netecētu jumts. Pils tiek sargāta. Katru nedēļas nogali A.Vīcups pats esot Stāmerienā, pilī. Viņš pili izrādot ekskursantiem.
“Ir veikti uzmērījumi pili ieskaujošajā parkā. Viena hektāra uzmērīšana prasa apmēram 1000 latu. Tā ka summa ir ieguldīta diezgan ievērojama. Nospraustas takas, ceļi, kas bijuši, kas jāatjauno. Veikti izpētes darbi arhīvā,” saka A.Vīcups.
Ņemot vēra, ka pils iekštelpu platība ir 1600 kvadrātmetru, to restaurācijai esot nepieciešami apmēram 480 000 latu. Bet tā esot Stāmerienas pašvaldības apmēram piecu gadu budžeta summa.
“Pašlaik es nodarbojos ar konkrētas tāmes izveidi. Cenšos izmaksas iespējami samazināt. Jebkurā gadījumā ieguldītās naudas summas objektam būs jāatpelna, lai kas arī nebūtu tā saimnieks,” saka A. Vīcups.
Viņš pauž, ka “pils ir lolota” un tur diemžēl nekas nenotiek kā pēc burvju mājiena vienā dienā, lai kā arī to gribētos, jo reālā dzīve diktē savus noteikumus”.
Iedzīvotājiem būs labi, ja pilij būs labi
“Dzirksteles” aptaujātie Stāmerienas pagasta iedzīvotāji nav vienprātīgi noskaņoti par to, kam turpmāk jāpieder pilij.
“Tas, kas pašlaik notiek ar Stāmerienas pili, mani galīgi neapmierina. Tas ir drausmīgi. Ja tādā tempā turpināsies, tad tā pils drīz kļūs tāda pati kā daudzas citas pamestas pilis Latvijā. Nezinu, vai kaut kas būtiski mainīsies, ja pils piederēs valstij,” saka 22 gadus vecais Mārtiņš Ošs.
Trīsdesmitgadīgā Edīte Siļķēna bilst, ka “, paldies Dievam, ja A.Vīcupam gar pili vairāk nebūs nekādas daļas, jo līdz šim nekāda labuma no tā nav bijis”.
“Ja valsts sakārtos šo pili, tad noteikti atbalstu, ka tā pāriet valsts īpašumā. Tas tad būtu daudz labāk nekā atdot kultūras un vēstures pieminekli nomā privātuzņēmējam, kas faktiski neko nevar izdarīt. Ja pilī notiktu renesanse, uzplauktu arī Stāmeriena un viss Gulbenes rajons. Mums būtu patiešām skaists un sakopts kultūras un atpūtas objekts,” saka E.Siļķēna.
“Tomēr būs labāk, ja pils paliks mums pašiem,” domā Ilga Indriksone, kas ir pusmūža gados.
Ak, skaistā medību pils
Stāmerienas muižas pils atrodas gleznainā vietā Stāmerienas ezera krastā. To ieskauj brīva plānojuma parks. 1902.gadā Stāmeriena kļūst par barona Volfa dzimtas īpašumu.
Stāmerienas pils celta vairākos etapos. Sākotnējā, 1852.gadā iesvētītā, pils tiek daļēji nodedzināta 1905.gada decembrī. Taču drīz tā tiek atjaunota un savu tagadējo veidolu ieguvusi 1908.gadā.
Stāmerienas pils ir viens no spožākajiem 19.-un 20. gadsimtu mijas muižu arhitektūras paraugiem. Pils atgādina franču tipa hoteļa savtupmāju vai medību pili.
