Adventes laiku gaidot, 26.novembrī notika Stāmerienas pils pārbūvētā balkona atklāšana.
Atgūst vēsturisku izskatu
Atklājot Stāmerienas pils restaurēto balkonu, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Vita Lāčkāja-Krūmiņa, kas ir projekta “Stāmerienas pils balkona pārbūve” autore, atgādināja, ka vairākus gadus pils balkons atradās kritiskā stāvoklī, ko apliecināja arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apsekošanas rezultāti. “Tiklīdz Stāmerienas pils nonāca atkal pašvaldības rokās, ķērāmies pie darba. Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu 2016.gadā veicām Stāmerienas pils balkona vēsturisko un tehnisko izpēti, konservāciju un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu balkona atjaunošanai tā vēsturiskajā izskatā. Balkons tika atjaunots tādā izskatā, kādā tas ir redzams fotoattēlos laika posmā no 1908. līdz 1914.gadam. Esošais pusloka balkons papildināts ar diviem taisnstūra spārniem. Vienā no tiem iebūvētas kāpnes starp 1.stāva un cokolstāva līmeņiem. Piebilstams, ka tika atjaunots ne tikai balkons, bet tika saremontēta arī fasāde aiz tā, nomainīti logi un durvis, kā arī minētajā ēkas daļā nomainītas jumta dzegas, teknes un notekas. Šie darbi izmaksāja aptuveni 85 000 eiro,” stāsta projekta vadītāja.
Nākamais solis – jumts un fasāde
Gandarīts par padarīto ir arī Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis. “Šī ir tikai viena divdesmitā daļa no pils restaurācijas plāna. Tomēr ledus ir sakustējies, vismaz kaut kas jau notiek. Jau ir izstrādāts pils jumta un fasādes projekts, tiks izsludināts iepirkums par būvniecības darbu veikšanu un būvuzraudzību. Galvenais ir uzlikt jumtu. Es neko sliktu negribu teikt arī par Vīcupa kungu, jo arī tad tika kaut kas izdarīts, bet ļoti lēnām. Arī ar tiesvedību laiks tika ļoti novilcināts. Vismaz pirms kādiem desmit gadiem mēs varējām piedalīties Eiropas projektos un dabūt naudu, it sevišķi tad, kad pirms kādiem trīs četriem gadiem tika piešķirti speciāli līdzekļi kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kas atrodas pašvaldību īpašumā. Mēs visu to nokavējām tiesājoties. Toties tagad ir prieks par to, ka kaut kas sāk virzīties uz priekšu. Jādomā arī par pils parka ainavas tehnisko projektu, lai, ar kuģīti braucot pa ezeru, pavērtos skats ne tikai uz baznīcu, bet arī uz pili,” pārdomās dalās pagasta pārvaldes vadītājs.
Piebilstams, ka Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana un restaurācija, kā arī Stāmerienas pils vēstures un Volfu dzimtas ekspozīcijas izveidošana plānota, piedaloties projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”.
A.Brezinskis, uzrunāts par dzīvi Stāmerienā, bilst, ka tā jūtami atdzīvojusies. “Šis gads pierādīja, ka Stāmerienu ir apmeklējuši diezgan daudz tūristu. Tūrisma informācijas centra statistika apliecina, ka sevišķi daudz Stāmerienu apmeklējuši igauņi. Laikam jau mūsu objekti – pils, baznīca, bānītis un tagad arī kuģītis – tūristus piesaista,” atzīst A.Brezinskis.
Viņš norāda, ka daudzveidīgāka kļūst arī kultūras dzīve pagastā. “Tagad mums ir vieta izstādēm. Vasarā bija iespēja skatīt Leo Svempam veltītu izstādi, jo pilī ir ierādītas telpas mūsu novada vēstures un mākslas muzejam, šobrīd atklāta stāmerenietes Agritas Brenčas gleznu izstāde, notiek klasiskās mūzikas koncerti. Daudzi ir vēlējušies Stāmerienas pilī svinēt jubilejas un kāzas,” par rosīgo dzīvi Stāmerienā ir gandarīts A.Brezinskis.
Stāmerenietes gleznas – Stāmerienas pilī
Pārsteiguma moments jeb, kā stāmerenieši raksta savā “Facebook” profilā, “punktiņš uz i” bija stāmerenietes Agritas Brenčas gleznu izstāde “Krāsu mirkļi”, kurā pasākuma apmeklētāji varēja apskatīt 19 gleznas ar ainavām un ziediem. Par tām Stāmerienas pilī varēs priecāties vēl līdz 30.decembrim. Ja kāda iepatiksies, to varēs arī iegādāties.
“No bērnības atceros, ka man bija daudz krāsainu zīmuļu. Es stundām varēju sēdēt un zīmēt. Man tas patika un arī padevās. Tā ir Dieva dāvana. Pamatskolā zīmēšana bija vienīgais priekšmets, kur man bija tikai piecnieki. Par to paldies skolotājam Ilmāram Korim! Skolas gados esmu piedalījusies arī zīmēšanas olimpiādēs. Tad vienu lielu laika sprīdi šim vaļaspriekam nepietika laika. Un tad beidzot tas, kas ilgi manī snauda, izlauzās uz āru un kļuva par nepieciešamību izpausties krāsās. Gleznošanas pamatus pamācījos pie Ilvijas Juškevičas. Pirms tam gan es jau pati mēģināju gleznot ar eļļas krāsām. Ilvija atzina, ka pašmācības ceļā apgūtais gleznās ir skatāms. Tagad es brīvajā laikā sēžu pie molberta un ar tām eļļas krāsām pindzelējos. Kādreiz es varēju mēnešiem negleznot, bet tagad es jūtu, ka man to vajag darīt arvien biežāk un biežāk. Ja man ir ideja, man tā ir nekavējoties jāuzglezno. Tā ir nepieciešamība nepārtraukti sevi radoši realizēt. Ja man iepatīkas dabasskats, gleznojot ielieku kaut ko no sevis, to identiski neatspoguļojot. Ir lietas, kuras es nofotografēju, tad uz krāsainā printera izdrukāju, tad mēģinu eļļā atainot. Ir tādi darbi, kas ir mana iztēle, fantāzija. Ir tādi, kas tapuši dabā, piemēram, plenērā “Izglezno novadu!” šovasar pie Baltās pils un Spārītes parkā. Katra glezna ir stāsts. Priecāšos, ja kāda no gleznām uzrunās,” stāsta A.Brenča un izsaka nožēlu, ka pasākumā piedalījās maz stāmereniešu.
Ar cerību par “otru gulbi” Stāmerienas ezera krastā
Par vēl vienu atdzimstošu objektu pagastā un pirmssvētku noskaņās izdevušos pasākumu priecājas arī Stāmerienas pagasta tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa. “Šis bija domāts kā pirmās adventes pasākums. Biju nepareizi aprēķinājusi datumus. Bet tas nekas. Arī adventes laiku gaidot, ir jācenšas radīt pirmssvētku noskaņu. Pirms apskatīt restaurēto balkonu, noklausījāmies burvīgu grupas “Trois Voix” koncertu, kas bija kā radīts pilij. Pēc tam, svinīgi pārgriežot lenti, visi uzgājām uz balkoniņa – gan pirmajā, gan otrajā stāvā. Izbaudījām skatu uz ezeru. Šoreiz izpalika kopīga balkoniņa apskate no ārpuses, jo svētdien stipri lija, bet ciemiņi, pirms ieiet pilī, tomēr katrs centās to izdarīt. Prieks par padarīto, jo tad, kad visa pils būs balta kā šobrīd balkons, tad būs otrs baltais gulbis Stāmerienas ezera krastā,” priecājas G.Vīksniņa.
Pasākumā par veiktajiem balkona restaurācijas darbiem pašvaldība paldies teica arī Vecpiebalgas novada firmai SIA “Warss+”.
