Jaunais izglītības standarts varētu paredzēt 12.klases audzēkņiem pēdējā mācību gada laikā padziļināti apgūt četrus vai piecus mācību priekšmetus un tikai tajos kārtot arī eksāmenus.
Lidija Ķeķere, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore
Šobrīd vēl neesmu tā nopietni par to padomājusi, jo ministrijas un Ministru kabineta noteikumi mainās tik strauji, ka tiem vairs nevar izsekot līdzi. Es būtu par variantu, ka 12.klasē skolēniem paliek tie mācību priekšmeti, kas viņiem būs nepieciešami, lai pabeigtu 12.klasi. Tajos viņi arī kārtotu centralizētos eksāmenus, bet būtu atslogoti no citiem mācību priekšmetiem, kuros varbūt nav centralizētā vai valsts pārbaudes eksāmena. Uzskatu, ka profilējošie eksāmeni tikai 12.klasē ir mazliet par šerpu. Tiem jau vajadzētu būt kopš 10.klases, nevis likt pēdējā gadā intensīvi kaut ko piemācīties klāt. Vidusskolas pēdējā klasē procentuāli lielākā audzēkņu daļa jau apjauš, ko viņi vēlas darīt pēc skolas beigšanas. Tad varbūt tiešām varētu būt loģiskā sapratne, tomēr padziļināti apgūt četrus, piecus mācību priekšmetus ir par smagu. Ja šie mācību priekšmeti tiešām paliek kā vienīgie, ja nav klāt vēl arī pārējie mācību priekšmeti, jo, beidzot vidusskolu, skolēnam kā minimumam jābūt 12 mācību priekšmetiem, tad vēl es saprotu. Tas nozīmē, ja paliek pieci priekšmeti un to apguvei jābūt padziļinātai, tad septiņi mācību priekšmeti skolēnam jāapgūst jau 11.klasē. Tikai tā es vēl saskatītu loģiku. Izglītības likums nosaka arī stundu skaitu, kāds var būt nedēļā. Varbūt ministrija plāno mainīt arī skolēnu slodzi uz vēl lielāku? Ir ārkārtīgi daudz neskaidrību.
Jānis Ļoļāns, bijušais vidusskolas direktors
Ja jaunās ieceres izstrādātāji ir plānojuši visu, ko tagad vidusskolā apguva trīs gadu laikā, likt apgūt divos gados un 12.klasē atstāt četrus, piecus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, tad 10. un 11.klasē audzēkņiem būs ārkārtīgi liela slodze. Ja nu vienīgi ir domāts par kaut kādu atslodzi. Īsti nav skaidrs, kā tas ir iecerēts. Tas, ka 12.klasē dažus mācību priekšmetus skolēni apgūtu padziļināti, ir atbalstāma iecere, jo šajā vecumā audzēknis jau zina, kur turpinās izglītību. Lai gan esmu matemātikas skolotājs, uzskatu, ka ne katram būs vajadzīga matemātika. Varbūt kādam vairāk būs vajadzīga literatūra vai vēsture. Par lielu mācību slodzi vidusskolas posmā var runāt tie skolēni, kuri cenšas, lai būtu vienlīdz labi rezultāti visos mācību priekšmetos. Tiem, kas piestrādā pie atsevišķiem priekšmetiem, slodze tomēr ir samērojama.
Edīte Kanaviņa, Gulbenes vidusskolas direktore
Mēs esam par to runājuši ar pedagogiem, secinot, ka pagaidām nav atspoguļots mehānisms, kā tas notiks. Vai skolēni padziļināti apgūst atsevišķus mācību priekšmetus kursu formā, kā tas pieņemts ārzemēs? Jau pie šobrīd esošās kārtības esam domājuši, kā mācību programmā iekļautos priekšmetus, kuros nav centralizēto eksāmenu, vairāk sagrupēt uz 10.klasi, bet 11. un 12.klasei ir paredzēts lielāks stundu skaits tajos mācību priekšmetos, kuros ir šie centralizētie eksāmeni. Tas ir tāpēc, lai šajās klasēs audzēkņus atslogotu no papildu darbiem. Vai tam būs savs pienesums, par to varēsim spriest jaunajā mācību gadā. Nevaru teikt, ka esmu par vai pret jauno ministrijas ieceri. Ir jāredz mehānisms, skolotāju darba plānojums vidusskolas trīs gadiem, tikai tad varēs izdarīt secinājumus. Tam, ka mācību programma mums ir par daudz saskaldīta, es varētu piekrist.
