“Vai stārķiem šajā laikā jau nav jābūt aizlidojušiem uz siltajām zemēm?” vaicā kāds lasītājs, kurš vēl nesen manījis stārķi, kurš vientuļš sēž savā ligzdā. Pa dienu gan stārķis ligzdu pamet, droši vien dodoties barības meklējumos, bet līdz ar tumsas iestāšanos tas atkal atgriežas ligzdā.
Ornitoloģe Andra Čaupale spriež, ka šis stārķis varētu būt bijis vai nu savainojies, vai arī citādi ir bijis slimāks un novārdzis un nav varējis aizlidot. “Lai arī tas varbūt izklausās cietsirdīgi, tas ir dabiskais atbirums. Ja stārķis netiks pie cilvēkiem kādā kūtī, tas diemžēl būs lemts bojāejai. Šie putni nelabprāt dodas pie cilvēkiem, noķert tos ir grūti, ja vien tie nav stipri savainoti, taču reizēm gadās, ka kopā ar lopiem, ja tie ir kaut kur tuvumā, stārķis tomēr ieiet kūtī, tad to var izbarot pa ziemu. Tiesa, viņam vajag dod gaļu, ar maizīti vien viņš nevarēs izdzīvot. Aizlidot diemžēl viņš vairs nevar – ir jau par vēlu. Katru gadu ir šādi putni, kas paliek tepat un neaizlido. Arī Litenē mums šogad ir palicis viens pieaugušais putns. Tā kā šis rudens ir diezgan silts, putnam vēl ir iespēja atrast kādu barību, taču, kolīdz zeme sāks sasalt, viņš diemžēl aizies bojā.”
