Guntis dūrītis: ir lepns par druvēniešiem. Šodien daudzi simti Latvijas un arī rajona iedzīvotāju atkal kavējas atmiņās par tām aukstajām janvāra dienām pirms 14 gadiem, kad uz barikādēm tika aizstāvēta Latvijas neatkarība.
Guntis dūrītis: ir lepns par druvēniešiem.
Šodien daudzi simti Latvijas un arī rajona iedzīvotāju atkal kavējas atmiņās par tām aukstajām janvāra dienām pirms 14 gadiem, kad uz barikādēm tika aizstāvēta Latvijas neatkarība.
Barikāžu aizstāvju vidū bija arī druvēnietis Guntis Dūrītis. Uz barikādēm pavadītās stundas viņš neaizmirsīs nekad. Par tām sirmais vīrs domā arī šodien.
“Nevienam nevajadzēja skaidrot, kas notiek kaimiņvalstī Lietuvā, cik apdraudēta ir Latvijas neatkarība, nevienu nevajadzēja skubināt būt aizstāvju rindās. Visi bija gatavi stāties pretim pat tankiem,” stāsta barikāžu aizstāvis.
Uz Rīgu druvēnieši devušies ar diviem autobusiem, kas vispirms piestājuši pie Ministru padomes ēkas, kur notikusi grupu sadale.
“Grupu, kurā atrados arī es, nosūtīja uz Latvijas televīzijas centru, pārējie palika pie Ministru padomes. Zaķusalā dega ugunskuri, cilvēki pulcējās bariņos un satraukti pārrunāja notiekošo. Biju un vēl šobrīd esmu pārsteigts par toreizējo latviešu tautas atsaucību un vienotību. Visi jutāmies kā brāļi, jo mūs vienoja viens mērķis – neatkarība,” atceras G.Dūrītis. Viņš bilst, ka tolaik neesot izjutis bailes, lai gan zinājis, ka situācija ir dramatiska.
“Bieži vien ar vīriem atceramies šo laiku. Mūsu pārliecība ir nemainīga – bija vērts stāvēt uz barikādēm, jo tagad esam neatkarīga valsts, varam būt lepni, ka esam atbrīvojušies no padomju laika ideoloģijas, jo kopā ar to pagājušos 50 gadus uzskatu par murgu, kas būtībā izpostīja manu dzīvi, iedzenot postā ģimeni,” saka sirmais vīrs. Viņš ir lepns par druvēniešiem, jo maz bijis tādu, kas nevēlējušies doties uz barikādēm.
Viņš piebilst, ka mūžā esot pārdzīvojis un piedzīvojis dažādus laikus. Piedzimis tad, kad visi dziedājuši “Dievs, svētī Latviju!”, tad skandējis “doičland, doičland ūber alles” un “sojuz ņerušimij”, tagad atkal skanot “Dievs, svētī Latviju!”.
Ja G.Dūrītim vēlreiz vajadzētu doties uz barikādēm, viņš atkal bez vilcināšanās to darītu, jo ir atbildīgs par savu tautu, ģimeni un Latvijas neatkarību.
