Kopš pagājušās nedēļas Gulbenes novada zemniekiem palīgā ieradušies trīs kombaini no Jelgavas novada Zemgalē. Sniegt atbalstu spēcīgajās lietavās cietušo graudaugu novākšanai rosinājusi biedrība “Zemnieku Saeima”.
Pirmo reizi dodas talkā citiem
“Mums ir zināmi apmēram 15 kombaini no Zemgales, kā arī no Kurzemes un Vidzemes, kas ir devušies talkā Latgales un Vidzemes lauksaimniekiem, bet noteikti to ir vairāk, jo ir lauksaimnieki, kuri ir savstarpēji pazīstami un vienojas bez “Zemnieku Saeimas” starpniecības. Zemgalē visa labība ir nokulta, pagājušajās brīvdienās vēl šur tur kūla pupas. Diemžēl zemgalieši nevar palīdzēt ar pilnu jaudu, jo vēl intensīvi tiek sēti ziemāji. Ir saprotams, ka nevienā zemnieku saimniecībā nav tik daudz strādnieku, lai varētu doties palīgā un arī tikt galā ar saviem lauku darbiem,” stāsta “Zemnieku Saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Arī viņas saimniecības divi kombaini kuļ Madlienas un Cesvaines pusē, taču visus četrus kombainus nevar sūtīt talkā. M.Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka pirmo reizi no viena reģiona, kur bijuši labāki laikapstākļi, steidzas palīgā lietavās un plūdos cietušajiem. “Šāda situācija ražas novākšanās arī ir pirmo reizi, tik grūta tā vēl nekad nav bijusi. Tāpēc tiek darīts viss, ko varam. Labi, ka pagājusī nedēļa bija tāda, lai varētu vismaz kādu daļu graudu novākt arī Vidzemē un Latgalē,” viņa atzīst. Ja atkal sāks līt, būs jāsamierinās ar to, kas ir paspēts.
Saka paldies par atbalstu palīgiem
Viens zemgaliešu kombains vakar vēl strādāja Lejasciema pagasta SIA “Mistrs” labības laukos. Tajā apsaimnieko 170 hektārus zemes, audzējot auzas un rapsi, bet līdz lietavām kulšana vēl nebija sākta. “Man palīgā atbrauca pagājušajā pirmdienā. Viss vēl nav nokults. Nokulti ir apmēram 100 hektāri. Ja atkal sāks līt, tad, visticamāk, ka viss būs jāpārtrauc,” atzīst SIA “Mistrs” saimnieks Jānis Šteinbergs. Viņš norāda, ka graudi ir ļoti mitri, tāpēc graudu kaltēšanas izmaksas būs lielas. Turklāt graudi ir nestandarta, tātad derīgi tikai lopbarībai, kam iepirkuma cenas ir ievērojami zemākas. “Ja vispār pieņems,” bažījas lauksaimnieks. Vakar SIA “Mistrs” vēl centās kult, cik iespējams – vismaz 20 hektārus. Apmēram 40 hektāri ir tādi, kurus nav iespējams nokult. “Kas ir kuļams, tas gandrīz viss būs paņemts,” secina J.Šteinbergs. Saimnieks vērtē, ka bez šīs palīdzības, visticamāk, lauki paliktu nekulti, sevišķi rapsis. Spēcīgās lietavas ir arī ietekmējušas kopējās ražas apjomu, jo zeme vēl daudzviet ir mitra, tāpēc izaudzētajam nemaz netiek klāt. “Tur vairs nekas nav līdzams, tomēr ir cerība, ka varēsim iziet pa nullēm,” spriež J.Šteinbergs.
Paliks arī nenokultas platības
Divi Zemgales kombaini no pagājušās pirmdienas līdz piektdienai strādāja Jaungulbenes pagasta SIA “Arka” laukos. Bet šajā nedēļā viens kombains ir devies palīgā Balvu novada zemniekiem, ja laikapstākļi ļaus kult, bet pretējā gadījumā atgriezīsies mājās. Otrs kombains devās uz Siguldas novadu. “Paldies par to, cik šie kombaini palīdzēja nokult. Ar abiem palīgspēku kombainiem tika novākti apmēram 80 hektāri. Ja tie varētu strādāt vēl pāris dienas, būtu labāk. Darba apstākļi ir ļoti smagi, tāpēc nav iespējams kult normāli, kā tas ir ierasts. Bieži kombains buksē, ir jāvelk ar traktoru,” skaidro SIA “Arka” direktors Alvils Pētersons. Vēl ir jākuļ vairāk nekā 100 hektāri, bet to likteni noteiks laikapstākļi – līs vai nelīs. “Esmu pieteicies kompensācijām, taču labi apzinos, ka nekāda lielā nauda tā nebūs. Noteikti neatmaksās pat tik daudz, cik ir ieguldīts,” atzīst A.Pētersons.
Sestdien un svētdien viens palīgu graudu kombains strādāja Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Kalnalīves”, kur nokūla apmēram 30 hektārus labības. “Tagad kuļam, cik spējam, taču daba ir stiprāka par mums. Ir grūti prognozēt, cik no vairāk nekā 800 hektāriem vēl paspēsim novākt,” saka “Kalnalīvju” īpašnieks Ojārs Doņuks. Vakarrīt vēl bija jākuļ 130 hektāri. Tiesa, ir arī tādas platības, kuras nav iespējams novākt.
