Vai tāda sterila sabiedrība vispār ir iespējama? Nu žēl, ka vismaz eksperimentālā kārtā neviena valsts vēl nav nonākusi līdz komunismam tā kādreizējo pamatprincipu izpratnē, kad visa pietiks, būs par brīvu un katrs sev paņems tikai tik, cik nepieciešams. Tīri teorētiski kaut kas tāds ir iespējams, bet, visticamāk, kādās reliģiskās kopienās, kuras meklē ne tikai reliģisko un garīgo, bet arī sava dzīves stila brīvību. Taču tai sabiedrības daļai, kuru pazīst un izprot ikviens cilvēks, kas tāds, visticamāk, nav iespējams tāpēc vien, ka “cilvēks parastais” ar katru brīdi tiecas dzīvot labāk. Labāk par saviem vecākiem, kaimiņu un pats par sevi pirms dažiem gadiem. Mums ir vajadzīga izaugsme, un te neder paņemt tik, cik nepieciešams, lai izdzīvotu. Gribas teikt: kāds esi, tāds esi. Tomēr daļa sabiedrības grib un cenšas izskatīties labāki un pareizāki vismaz apkārtējo acīs: ko par mani padomās vai vēl trakāk – ko uzrakstīs komentāros? Nu lai taču raksta – es vienkārši tāds esmu! Man kā fotogrāfam diezgan bieži ir nācies dzirdēt: “Šito bildi gan labāk neliec!” Tas nozīmē, ka kaut kas nav bijis pareizi. Mēs kaut ko darām, bet negribam, lai par to uzzina un to redz sabiedrība. Nu tad tas ir jādara privātās teritorijās, aiz slēgtām dzīvokļa durvīm un varbūt pat melnā tumsā. Slikti ir tad, kad par konkrētu foto vai faktu kā tādu mans kā fotogrāfa un sabiedrības locekļa viedoklis atšķiras no cita sabiedrības locekļa domām. Bet vēl sliktāk ir, ja šādu stilu mēs nododam nākamajām paaudzēm, gribot redzēt sterilu sabiedrību, kaut paši tādi neesam. Vai tad tiešām pedagogiem svētku reizēs uz galda nedrīkst būt alkohols? Vai, piemēram, skolotājām “špiļkas” garākas un dejas trakākas par vidusskolniecēm? Tā taču ir ikdiena – reālā dzīve mums visapkārt, bet lielai daļai tas ir nepieņemami, jo nezin kāpēc par to ir pieņemts klusēt. Un, ja nu kāds ko tādu ir atļāvies, tad noteikti atradīsies kāds “labvēlis”, kurš to pieminēs, komentēs vai vienkārši paskatīsies ar baltu aci. Jāteic, ka vīriešu attieksme ir krietni lojālāka par daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras savukārt apzināti vai ne “ieknābs” gan draudzenei, gan kolēģei. Nezinu – varbūt aiz skaudības, varbūt morālās pārliecības, bet zinu vienu – ja gribat sev apkārt sterilu sabiedrību, tad jāsāk ir ar sevi.
