Nav tālu tas brīdis, kad jūras zivis vairs nebūs tik lētas un pieejamas, tādēļ jau tagad jāizstrādā tehnoloģijas, kas ļautu zivis audzēt industriāli, turklāt būtu arī ekonomiski izdevīgi – ar šādu filozofiju pirms septiņiem gadiem tika dibināts Latvijas un Krievijas kopuzņēmums Mottra. Patlaban Mottra, lietojot pašu izstrādātas sistēmas, spēj izaudzēt jebkuras uz planētas eksistējošas zivis, tajā skaitā sen no Daugavas ūdeņiem pazudušo sterleti, kā arī stori. Pirms diviem gadiem no šiem diviem zivju veidiem Mottra savāca pirmo melno ikru ražu. Tas, ka tie tiek iegūti humāni – zivi slaucot, nevis nogalinot -, Ķekavas pagastā ražotajiem melnajiem ikriem nodrošinājis lielu popularitāti Lielbritānijā, kur mode pēc tīriem un dabiskiem produktiem arvien pieņemas spēkā.
Trešais bērns
Mottra īpašniekiem (kuri, nevairoties no stāstiem par uzņēmumu, pauduši vēlmi pašiem rakstā tomēr nebūt pieminētiem, kas gan mums nevar liegt lasītājus iepazīstināt ar publiski pieejamiem Lursoft datiem, skat. izziņu) šis uzņēmums ir jau trešais «bērns»: pirmā pieredze industriālajā zivju audzēšanā tika gūta vēl deviņdesmito gadu sākumā, kad Krievijas pilsētā Astrahaņā tika dibināta kompānija, kas nodarbojās ar storu audzēšanu. Vēlāk firma transformējusies par Krievijas storu audzēšanas centru, savukārt tā sākotnējie dibinātāji pievērsušies biznesam Latvijā – Silkrastē kopā ar bijušā kolhoza Banga vadītāju Miķeli Lismentu tika izveidota storu audzētava, taču vairāku iemeslu dēļ projekts pēc kāda laika apstājās. Tomēr ideja, ka Latvijā jāatgriež sterlete un store, nepazuda. Tā 2002.gadā dzimusi Mottra.
Sterlete, kas šeit tiek audzēta, ir identiska tai, kāda pirms dažiem gadu desmitiem bija sastopama Daugavā, bet pēc hidroelektrostaciju izbūves izzuda. Mottra uz Latviju ir atvedusi Ņevas jeb Ziemeļdaugavas sterletes zivju mazuļus, kas Baltijas sterletei ir vistuvākais veids, tādēļ industriālos apstākļos izaudzēto Ņevas sterleti var laist arī Daugavā. Runājot par stori, arī šī zivs kādreiz mūsu platuma grādos bija sastopama – Latvijā un Vācijā store tika ēsta ne mazākos apjomos kā Krievijā, taču eiropiešu apetīte bija tomēr pārāk laba, tādēļ Atlantijas store ātri izzudusi. Taču Mottras stores priekšteči ir Krievijā izaudzētas stores – iegādāties Atlantijas stores mazuļus nemaz tik vienkārši neesot. Lai ārzemju audzētāji Latvijas uzņēmējiem tos varētu pārdot, Latvijā valsts līmenī jābūt Atlantijas stores atjaunošanas programmai, kuras pagaidām nav.
Izaudzē pat piraiju
Uzņēmuma dibinātāji stāsta, ka speciālisti, ar kuriem savulaik tika veidota pirmā storu audzētava Astrahaņā, viņus konsultē joprojām, arī pašā uzņēmumā strādā vairāki zinātnieki. Galvenais šajā biznesā esot nevis plašas zināšanas ihtioloģijā, bet gan citās sfērās – finansēs, inženierzinātnēs, hidrodinamikā, bioķīmijā utt., lai izstrādātu tehnoloģijas, kas patērētu maz energoresursu, būtu drošas gan pašām zivīm, gan cilvēkiem un nodrošinātu kvalitatīvu produktu. Mottrā tiekot izmantotas gan pasaulē jau atzītas tehnoloģijas, gan pašu izgudrotas sistēmas – tām jau ir saņemti astoņi patenti, bet vēl divi tiek kārtoti pašlaik. Pēc īpašnieku stāstītā, šīs tehnoloģijas ļauj audzēt jebkuru zivju veidu – nesen Mottrā tika izaudzēta pat milzu garnele, kas svēra ap 150 gramiem. Masveidā gan tās vēl neesot plānots ražot – pārāk dārgi. Taču jau tagad uzņēmuma baseinos bez storēm un sterletēm dzimst un aug telapijas, sami, zandarti un pat piraija. Sākta arī kādas “ekskluzīvas” zivs audzēšana – tās nosaukumu uzņēmums vēl neatklāj, vien teic, ka Eiropā pagaidām šo zivi neaudzē neviens. Par ļoti perspektīviem “eksemplāriem”, ko var ražot Mottra, īpašnieki sauc zandartu, asari, līdaku. Kā uzsver īpašnieki, tehnoloģijas, kas ļauj zivis lēti, droši un efektīvi saražot industriālos apstākļos, pašreiz tiek izstrādātas visā pasaulē, jo zivju “krājumi” upēs un jūrās izsīkst. Arī Latvijai, valstij ar spēcīgām zivrūpniecības tradīcijām, būtu vērts nopietnāk pievērsties šim jautājumam.
Pagaidām neatpelna
Dzīvās zivis Mottrai pagaidām nodrošina lielāko apgrozījuma daļu, taču ar laiku par dominējošo produktu jākļūst melnajiem ikriem. To pirmā raža tika «savākta» pirms diviem gadiem, jo, lai store un sterlete nobriestu nārstošanai, paiet ap pieciem gadiem. Diemžēl tas brīdis, kad uzņēmums beidzot bija gatavs tirgum piedāvāt melnos ikrus ar savu preču zīmi, sakrita ar recesijas sākšanos pasaulē. Pārdošanas apjomi saruka apmēram trīs reizes, tādēļ rūpnīca pagaidām sevi neatpelna.
Kā tad top produkts, ko līdzās naftai mēdz dēvēt par melno zeltu? Tiklīdz zivs nobriest, tā tiek sūtīta uz ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Ja tā apstiprina, ka ikri tiešām ir gatavi, zivs iziet noteiktas termiskās manipulācijas un tad tiek slaukta. Tāpat kā, govi slaucot, tek piena strūkliņa, storei vai sterletei tek ikri, paskaidro uzņēmuma speciālisti. Tad ikri tiek mazgāti, sālīti un pakoti mazās stikla burciņās (28 grami maksā ap 30 latiem). Atšķirībā no ikriem, kas tiek iegūti, zivi nogalinot, un kuriem klāt tiek pievienotas dažnedažādas vielas, piemēram, bors, šajos ikros vienīgais konservants ir sāls. Vai slaukšana zivīm tiešām nenodara nekādu kaitējumu? Gandrīz, atzīst uzņēmumā. Kad ikri nobriest, zivs tiek pārvietota citā baseinā, kas šīm būtnēm rada nopietnu stresu. Dažas no tā pat saslimst un mirst, taču slaukšanas procesu neizturējošo nav daudz – apmēram 1-2%.
Mottra piedāvā arī baltās sterletes ikrus, kas tiek saukti par zelta ikriem un tiek uzskatīti par ekskluzīvu produktu. To kilograms maksā ap 25 tūkst. dolāru, un šie ikri tiek piegādāti pēc speciālpasūtījuma. Tie pārsvarā nāk no ārzemēm, taču bijuši gadījumi, kad šo delikatesi pirka vietējie gardēži.
Briti novērtē
Zīmīgi, ka visvairāk par Mottru interesējas nevis pašmāju žurnālisti, bet gan Lielbritānijas mediji – melno ikru ražotāji no Latvijas jau tikuši aprakstīti tādos izdevumos kā Times, Independent, Daily Telegraph. Anglija patlaban ir viens no lielākajiem uzņēmuma noieta tirgiem – Mottras ikri tiek tirgoti tādos veikalos kā Selfridge un Harvey Nichols. Pašā uzņēmumā tādu atzinību skaidro ar to, ka briti ļoti augstu vērtē dabisku, tīru un humānā veidā saražotu produktu. No konservantiem – vienīgi sāls; ūdens baseinos, kur zivis aug, nāk no 200 metru dziļuma un tiekot attīrīts rūpīgāk nekā alus ražotnēs; tiek izmantota visdārgākā barība. Mottras pārstāvji stāsta, ka vairāki britu uzņēmumi vēlējušies Mottras produkciju iepirkt un pārdot ar savu zīmolu, taču tas kompānijas biznesa plānos neietilpst. Šogad maijā Mottra ar savu produkciju pat tika aicināta uz īpašu izstādi, kurā piedalījās karaliskās ģimenes piegādātāji.
