Pēc šīsdienas “Dzirksteles” numurā publicētajiem rakstiem nudien jāsecina, ka mūsu novads ir “strana kontrastov” (kontrastu zeme – no krievu val.). Lai arī esam it kā nabadzīga pašvaldība, tomēr naudas balvas gada nogalē sarūpētas visiem darbiniekiem. Nenoliedzami, daudzi darbinieki noteikti ir pelnījuši šo balvu. Tomēr tas nekādā ziņā nevarētu būt tik milzīgs noslēpums, ka atbildes no nodokļu maksātāju naudas maka turētājiem žurnālistiem jāvelk kā ar stangām. Pašvaldība pati varēja nākt klajā ar ziņu, kam, par ko un cik tika samaksāts! Mūsu avīzē šodien ir stāsts par tēvu, kurš smagi cīnās, viens audzinot divus dēlus, šī ģimene būtu pelnījusi lielāku atbalstu, nevis tikai atbildi, ko itin bieži var dzirdēt no pašvaldības – visiem jau nevar palīdzēt. Nav laika un resursu iedziļināties katra problēmās, kur nu tās vēl atrisināt. Nevar iztīrīt visus ceļus laukos un tā tālāk un tā joprojām. Man liekas, ka ar mūsu novadu ir līdzīgi kā ar mūsu valsti. Arī vienkāršajam Latvijas iedzīvotājam nav ne silts, ne auksts par to, ka mūs slavina Starptautiskais Valūtas fonds, ka citām valstīm mēs tiekam likti par piemēru, ja ikdienas dzīve no tā nemainās. Tāpat arī mūsu novada vadība lepojas ar skaļu nosaukumu “Eiropas gada pašvaldība”, izgatavojot īpašas norādes, iebraucot pilsētā. Taču kas no tā iedzīvotājam, ja pat tādu sīkumu – vienmēr atvērtu sabiedrisko tualeti – pilsētā nav iespējams nodrošināt!
