Alūksnes rajona zemnieku saimniecībā “Arāji” mācību prakses strādā studenti. “Kā gan jaunais cilvēks lai iegūst pilnvērtīgu izglītību, ja teorētiskās zināšanas netiks saistītas ar praksi.
Alūksnes rajona zemnieku saimniecībā “Arāji” mācību prakses strādā studenti.
“Kā gan jaunais cilvēks lai iegūst pilnvērtīgu izglītību, ja teorētiskās zināšanas netiks saistītas ar praksi. Ceru, ka viņu atdeve pēc tam būs krietni lielāka. Es nedomāju, vai tas ir izdevīgi šodien, bet domāju par rītdienu. Esam gatavi pamācīt un cenšamies praktikantam dot brīvību, lai viņš savas zināšanas varētu parādīt praksē, un tad jau ir redzams, vai teorija sakrīt ar praksi un kādas korekcijas dzīve ir ienesusi,” stāsta zemnieku saimniecības “Arāji” pārvaldniece Selga Putniņa.
Kāpēc izvēlas “Arājus”?
Jau trešo gadu praksi šajā saimniecībā strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu vadības specialitātes ceturtā kursa studente Jolanta Lapiņa. “Pirmajā kursā bija iepazīšanās prakse, otrajā es strādāju par zāles pārzini, bet šogad esmu pavāra palīgs, kā arī veicu citus nepieciešamos darbus.
Dzīvoju Cēsīs un prakses vietu būtu varējusi atrast arī tur, bet manu izvēli pirmajā gadā, kad viesnīcu servisā viss vēl bija svešs galvenokārt noteica tas, ka šeit ir zirgi, tas ir mans hobijs.
Mums, studentiem, ir iespēja strādāt arī Rīgā, piemēram, “Radisson SAS”, Konventa sētā, Hotel de Rome, bet tad ir jādara konkrēts darbs un nav iespēja iepazīties ar viesnīcas struktūru, administrācijas darbu, grāmatvedību, kā tas ir šeit,” atzīst Jolanta.
Iepriekšējos gados praksi “Arājos” ir strādājuši praktikanti no Smiltenes, Rīgas, Jaungulbenes un citiem tehnikumiem, šovasar bija trīs meitenes no LLU otrā kursa, kas arī sevi teicami pierādīja. Prakses laikā studenti iegūst pieredzi un viņiem ir iespēja salīdzināt teoriju ar praksi. “Es uzskatu, ka prakse ir vajadzīga, jo kur tad pārbaudīt un nostiprināt iegūtās zināšanas. Varbūt man vajadzēja katru gadu strādāt citā vietā, bet no kursa biedreņu stāstījumiem un prakses atskaites es uzzinu par citām vietām,” stāsta Jolanta.
Atvieglo viesnīcas personāla darbu
“Saistībā ar prakses programmu man ir jāveic individuālie uzdevumi. Pagājušajā gadā izstrādāju tīrīšanas programmu viesnīcai, bāram un virtuves telpām. Šogad, lai atvieglotu pavāru darbu, izstrādāju datorizētu produktu patēriņu mēnesim vai kā mēs universitātē to saucam – “palagu”. Līdz šim to darīja ar papīra un kalkulatora palīdzību. Tā es cenšos modernizēt viesnīcas darbu. Veidoju ar datoru dažādas veidlapas.
Viesnīca viesus sāka uzņemt pirms gadiem pieciem, tad viss iekārtojums bija atbilstošs tam laikam, bet viesnīcu modernizācija Latvijā notiek tik ātri, ka līdzekļi neļauj, lai visu pārbūvētu, tāpēc ir jāsamierinās ar to, kas ir un varbūt kādreiz radīsies līdzekļi, lai to veiktu,” uzskata Jolanta.
“Studenti ievieš uzņēmumā jaunumus. Šīs vasaras studentēm bija uzdevums safotografēt viesnīcas telpas bukletam. Bija interesanti vērot, ka vienu un to pašu māju katrs redz citādi,” saka S. Putniņa.
“Arāji” piedāvā dažādus pakalpojumus
Zemnieku saimniecība “Arāji” piedāvā dažādus pakalpojumus: viesnīcas numuriņu izīrēšanu, brīnišķīgu saunu, bāru un restorānu, banketu rīkošanu un izklaidi brīvā dabā. “Izjādes ar zirgiem un visu Latvijā sastopamo mājdzīvnieku un mājputnu apskati vietējie cilvēki vēl nav atzinuši, jo šeit ir lauki, un tas ir pieejams jebkuram, bet Rīgā tās ir augstas vērtības. Viesnīcas pakalpojumus izmanto cilvēki ar dažādām interesēm, nodarbošanos un vajadzībām. Mēs piedāvājam telpas semināriem un banketiem. Bet restorānu, bāru un saunu iecienījuši Alūksnes, Gulbenes, Balvu, un arī citu rajonu iedzīvotāji,” saka Jolanta.
Attiecības un nākotnes iespējas
Attiecības ar strādājošo personālu praktikantiem ir labas. “Man nelielas problēmas ar darbiniekiem ir bijušas, jo kuram tad pieaugušam cilvēkam patīk, ka praktikants viņu māca. Tomēr kolektīvs ir draudzīgs,” saka Jolanta. Studentiem, lai strādātu praksi, nepieciešamas rekomendācijas. “Ir dažādi cilvēki, ar dažādām vēlmēm un domām, mūsu stils ir ļaut brīvību. Tāpēc arī rekomendācijas ir nepieciešamas,” atzīst pārvaldniece. Arī Jolanta zina, ka citos uzņēmumos tāda rīcības brīvība netiktu ļauta.
S. Putniņa atklāj, ka ir apmierināta ar Jolantas darbu un cer, ka sadarbība turpināsies. “Neatkarīgi no tā, kur es strādāšu pēc augstskolas beigšanas, ja būs nepieciešams, palīdzēšu ar padomu un iegūtām zināšanām,” sola Jolanta Lapiņa.
