Galgauskas pagasta iedzīvotāji Mirdza Sarmule un Ziedonis Upmalis ir nikni par to, ka ceļš, kas ved uz viņu mājām, ir pamatīgi izdangāts ar meža tehniku.
Ziņo pagasta pārvaldniekam
Z.Upmalis “Dzirkstelei” sūdzas, ka smagā meža tehnika, izvedot baļķus, esot izjaukusi ceļu. “Esam paši saviem spēkiem izgāzuši traktora kravu ar akmeņiem, lai kaut cik uzlabotu ceļa stāvokli. Pie kaimiņienes netiek piena mašīna, un, ja vajadzēs braukt ātrajai palīdzībai, tad tā arī netiks. Esmu teicis pagasta pārvaldniekam. Viņš man atbildēja, ka sazvanīsies ar uzņēmēju, kurš izjauca ceļu. Bet izskatās, ka tas uzņēmējs neko netaisās darīt,” prāto Z.Upmalis.
Arī viņa kaimiņiene M.Sarmule uzsver, ka ceļš ir nenormāls. “Paši sestdien vedām akmeņus, un sabērām tos, lai var iebraukt piena mašīna. Vai tiešām tā man vecumā jāmokās? Man saimniecībā ir desmit govis, un piena mašīna brauc katru otro dienu. Piena mašīnas šoferis riskē un brauc. Esmu vērsusies pagasta pārvaldē vairākkārt. Pagasta pārvaldnieks pat atbrauca uz māju pie manis un atzina, ka ceļa stāvoklis te ir kritisks. Peļķes te bija arī pirms tam, bet tagad ceļš nenormāli ir izdangāts! Tā ir ņirgāšanās par pensionāriem! Es jau varu atvest granti, bet kāda man jēga to darīt, ja tūlīt būs tas pats,” saka M.Sarmule.
Pagastam “sasietas rokas”
Gan M.Sarmule, gan Z.Upmalis ir pārliecināti, ka tas ir pagasta ceļš. Sazinoties ar Galgauskas pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Kupci, “Dzirkstele” noskaidroja, ka tas posms, kur ir vislielākās bedres un kur ceļš ir viskritiskākajā stāvoklī, nav pagasta ceļš, bet gan M.Sarmules privātais servitūta ceļš.
J.Kupcis norāda, ja tas būtu pagasta ceļš, tad sen jau būtu tur kaut ko izdarījis. Bet, tā kā tas ir privātais ceļš, tad viņš kā pagasta pārvaldnieks nemaz nedrīkst neko darīt, bet tomēr centīsies meklēt risinājumu, lai atvieglotu senioru ikdienu. “Kāpēc viņi domā, ka tas ir pagasta ceļš, nezinu,” saka J.Kupcis un piebilst, ka viņš pirmdien ir sazinājies ar uzņēmēju, kurš solījis ceļu piebraukāt, tiklīdz būs sasalis. “Uzņēmējam arī kaut kā ir jāpiekļūst pie sava meža. Viņš sola, ka pēc tam ceļu nolīdzinās. Viņam jau arī tur ir īpašums tāpat kā tiem cilvēkiem,” uzsver pārvaldnieks.
Sola rises piebraukāt
“Dzirkstele” sazinājās arī ar uzņēmēju Juri Putniņu, kurš solīja, ka, tiklīdz piesals, ceļu piebraukās, bet viņš pauž arī savu neapmierinātību. “Rudenī es to cirsmu nozāģēju. Mani strādnieki tur ar vieglajām mašīnām netika klāt. Piena mašīna brauca visu laiku. Lija lietus, bet tā brauca un jauca ceļu. Piens ir jāved, neko neizdarīsi. Es sagaidīju ziemu, kamēr piesalst, un mēģināju materiālu izvest laukā. Bedres nepalika ne par kripatu dziļākas. Arī noteikumos ir paredzēts, ka servitūta ceļš pēc meža izstrādes mēneša laikā ir jānolīdzina. Dubļu laikā veltīgi bija kaut ko darīt. Tagad, kad piesals, arī rises tiks pielīdzinātas, bet bedres gan – kādas bija līdz tam laikam, tādas arī paliks. Bedres ne es izdangāju, ne es taisos arī labot,” saka uzņēmējs.
