Savā gada dzimšanas dienā Fansī dāvanā tortes vietā saņēma citu gardumu – liellopa gaļas gabalu.
Savā gada dzimšanas dienā Fansī dāvanā tortes vietā saņēma citu gardumu – liellopa gaļas gabalu. No trīs mēnešu vecuma sunīte, kas tās saimniekiem izmaksājusi 400 latus, dzīvo Aleksandra un Gunas Dangu ģimenē Gulbenē.
Tieši Gunu Fansī uzskatot par savu vistuvāko cilvēku, tā viņa ir izvēlējusies pati, varbūt instinktīvi jūtot, ka Guna vairāk par visiem gribēja viņu. Sunīti mājās visi lutina. Arī Gunas vīrs Aleksandrs, braukdams uz Vāciju, vienmēr atved suņiem domātos konservus, kādi Fansī ļoti garšo.
Sunītes barotāji ir gan bērni, gan pieaugušie. Dod sauso barību, konservus, kādu kaulu, ko pagrauzt, kādu burkānu, biezpienu. Reizēm Fansī niķojas un atsakās ēst, badojas. Tad atkal ēd.
“Viņai ir māsa Rēzeknē. Mēs satikāmies izstādē Rīgā. Māsas ir ļoti līdzīgas. Tiesa, nekādas radniecības jūtas abas savstarpēji neizrādīja. Vēl viena māsa ir galvaspilsētā, to vēl neesam satikuši,” stāsta Guna.
Fansī pagaidām neesot apliecinājusi sargsuņa dotumus. Guļ un krācot rukšķina. “Sunīte ir mājas gulšņa. Nevarīga. Snaudulīga,” stāsta saimniece. Fansī arī nav apjautusi sevī savas šķirnes radīšanas mērķi. Angļu buldogi ir cīņas suņi. Viņu uzdevums “nolikt pie vietas” pat vēršus. “Varbūt pat viņa to spētu. Reizēm skaties un nesaproti, ko viņa domā. Skatiens ir drūms,” joko Guna. Pagaidām gan Fansī ir spējusi nolikt pie vietas vienīgi kādu peli, kuru noķērusi mājās.
Guna saka, ka sunīte ir ļoti mīļa. Viņa modri sekojot, lai Guna par daudz nesabar savu meitu un dēlu – Suzannu (11 gadu) un Aleksandru (9 gadi) -, tad Fansī stājas pa vidu. Viņa nepārprotami ir bērnu pusē. Mazais puika ir sunītes labākais rotaļbiedrs. Viņiem vienmēr ir laiks kopā dauzīties, skriet ārā. Fansī arī ir sapratusi, ka ar Sašu var uzvesties kā līdzīgs ar līdzīgu.
Pirms desmit gadiem ģimenē jau bijis viens angļu buldogs, kas traģiski gāja bojā – ceļu satiksmes negadījumā. Ilgi Dangu ģimenē sērojuši par sunīti. Jauns angļu buldodziņš sarūpēts tikai tad, kad iegādāta jauna ģimenes māja. Te ir plašums. Dangām tieši angļu buldogi ir vismīļākā šķirne. Guna ir sajūsmā par to, cik skaisti un cik atšķirīgi ir šīs šķirnes suņi – no pilnīgi baltiem līdz tumši brūniem, arī plankumainiem.
“Nevar piekrist tam, ko parasti saka par šīs šķirnes suņiem. Saimniekam neesot jāvelta daudz laika un uzmanības savam angļu buldogam, sunim nevajagot daudz laika āra pastaigām – ne vairāk par 15 minūtēm. Ar mūsu Fansī ir citādāk. Viņa ārā var dzīvot visu dienu. Var skriet gan karstā, gan aukstā laikā. Šovasar viņa daudz peldējusies dīķī. Viņa dievina būt kopā ar ģimeni, nepatīk mājās palikt vienai pašai. Fansī ir būtne, kurai vajadzība visu laiku būt cilvēkos. Viņa nevar viena palikt mājās. Man viņa seko pa pēdām. Ja esmu vannas istabā, viņa nāk līdzi un guļ turpat. Ja esmu istabā pie televizora, viņa ieritinās man blakus krēslā un… guļ. Naktī viņa cenšas iegulties gultā starp mani un vīru. Neļaujam, bet viņa vienalga atrod mirkli, kad esam dziļā miegā, tiek pa vidu un stumj mūs ārā kā tāda karaliene visā savā krāšņumā,” stāsta Guna.
Fansī pārbaudot arī ciemiņu pacietību. Sagaida laipni, tad mīkstajā krēslā ielec ciemiņam aizmugurē un stumj viņu no sēdvietas laukā.
“Sākumā Fansī bija draudzene katram ciemiņam. Tagad viņa svešiniekus sagaida piesardzīgi un rada drūmu iespaidu. Neviens mājā tālāk neiet, kamēr Fansī nav pasaukta malā, no viņas baidās,” saka Guna.
Fansī esot apaļīga, taču, atbilstoši šķirnes kritērijiem, viņai vajadzētu būt vēl druknākai. Viņa ir apmeklējusi suņu skolu, ir doma skološanos turpināt. Guna uzskata, ka sunītei vēl daudz jāmācās, lai kļūtu par inteliģentu meiteni.
“Viņa ir gudra, bet vai paklausīga… Ir savi niķi, kuriem viņa izdabā. Elementārās komandas viņa ir apguvusi, tās viņai padodas ļoti labi,” saka Guna. Ar Fansī droši varot iet cilvēkos, neliekot sunītim uzpurni. Āra kafejnīcā viņa būtu gatava Gunai pie kājām gulēt ilgi. Sunīte neizrāda nekādu agresiju.
Dangu ģimene, dodoties ciemos vai ceļojumā, nekad Fansī neatstāj mājās vienu pašu. Atstāj pie “aukles” vai arī ņem līdzi. Viņa automašīnā brauc labprāt, sēž blakus bērniem. Citur gan negrib sēdēt.
Dangu ģimenes bērni mīļuprāt ņem Fansī savā vidū par rotaļbiedreni. Helovīna svētkos viņai bija sava šausmīgā maska. Tāpat kā bērniem. Lieldienās sava krāsotā svētku ola kopējā mielastā. Jaunajā gadā Fansī bija sava cepurīte un brilles.
Neērtības, kas saistās ar Fansī? Viņa visu laiku met spalvu. Taču ģimene to pacieš, jo katram taču ir sava uts, bet, kas liedzas, tam – divas. Patīk sunītei, kad tai pakasa galvu vai muguru. Patīk mazgāties. Vai Fansī reiz būs mamma? Tas vēl nesot izlemts. Guna saka, ka negribētu liegt sunītei izjust mātes prieku kaut vai reizi mūžā. Taču ar kucēnu kopšanu rūpes ģimenē dubultojas. Vai Dangas to uzņemtos? Varbūt… “Ir brīži, ka viņai gribas ģimenē būt galvenajai, gribas, lai viņu ievēro. Ja mēs, ģimene, sēžam pie galda, viņai arī ir jābūt klāt. Viņai gribas, lai mēs visi viņu redzam. Fansī saprot, kad par viņu runā, ausis uzreiz paceļas augstāk,” saka Guna.
***
Vizītkarte
Vārds: Fansī (pēc dokumentiem), iesauka – France.
Dzimums: meitene.
Šķirne: angļu buldogs.
Dzimšanas dati: 02.08.2005., dzimusi Ventspilī.
Apmatojums: brūns.
Īpašas pazīmes: ir savs mikročips; labi sadzīvo ar pašmāju runci – rudo Tomasu (6 gadi) -, ar kuru ēd no vienas bļodas un reizēm blakus snauž, kā arī greizsirdīgi seko, lai saimnieki kaķim neveltītu vairāk mīlestības.
Mīļākais gardums: svaigi burkāni.
Mīļākā krāsa: baltā (patīk piemesties uz sava baltā paklājiņa vai iezvelties balti klātā gultā pa vidu saimniekiem).
Labi satiek ar mājas sētas suni, kaukāza aitu suni Grāfu, kas ir piesiets ķēdē. Viņš ir sargsuns.
