Mājas sargu nosauc bijušā priekšnieka vārdā.
Mājas sargu nosauc bijušā priekšnieka vārdā
Gulbenes rajona Druvienas pagasta māju “Kviešukalns” jau trešo gadu sargā Ričards Ričs. Tas ir suns, kuru saimniece Tatjana Ābeltiņa paņēma no dzīvnieku patversmes Daugavpilī un nosauca sava bijušā priekšnieka vārdā.
Viņš nesmilkstēja
Tatjana izvēlējusies suni ņemt tieši no dzīvnieku patversmes. “Mājās mums nesen bija nomiris suns un vajadzēja jaunu mājas sargu. Tajā laikā biju komandējumā Daugavpilī un darba darīšanās devos uz dzīvnieku patversmi. Tur redzētais mani ļoti iespaidoja. Katrs patversmes iemītnieks centās pievērst sev uzmanību gan rejot, gan smilkstot. Šķita, ka viņi lūdz, lai tikai viņus paņem, samīļo, nepaiet garām vienaldzīgi.” Tatjanai sirdī iekrita mazs kucēns, kurš neesot smilkstējis, bet tikai līdzjūtīgām un žēluma pilnām acīm skatījies uz viņu. “Tajā brīdī es sapratu, ka šo kucēnu patversmē neatstāšu, bet gan ņemšu sev līdzi uz mājām,” atceras Ričarda saimniece. Lai tiktu pie kucēna, viņai vajadzēja samaksāt desmit latus, tas esot bijis ziedojums patversmei, un tad mazais kucēns varējis doties uz savu jauno mājvietu – Druvienas pagastu.
Nikns mājas sargs
Jau ir aizritējuši trīs gadi, un mazais kucēns ir izaudzis par lielu suni. “Lai cik tas jocīgi arī izklausītos, Ričardam ir bail no citiem suņiem, savukārt ar kaķiem viņš draudzējas,” stāsta Tatjana.
Vislabākās draudzenes Ričardam Ričam ir Tatjanas meitas Amalda un Zigrīda. Meitenes stāsta, ka viņas Ričardu ir ļoti iemīlējušas, jo viņš protot uzlabot noskaņojumu, iepriecināt un sasmīdināt. Katru rītu, braucot uz skolu, Ričards meitenes pavada, bet vakarā sagaida, riedams skrienot pretī, tā viņš izrādot prieku par atkalredzēšanos, jo dienas vidū mājas sargam esot diezgan vientuļi. “Mūsu Ričardam aste ir savērpta gredzenā kā cūciņai. Viņš ķer peles, un tas ir smieklīgi, jo izskatās, ka šādos brīžos viņš lec kā zaķis,” smejas Amalda.
Ņemiet suni no patversmes!
Tatjana ir novērojusi, ka viņas mīlulis guļ tikai tajā vietā, kur ir uzklāta viņa sega. “Viņam ir vienalga, vai tā ir istaba, virtuve vai veranda,” stāsta saimniece, “un vēl mēs svinam arī Ričarda vārda un dzimšanas dienu.”
Tatjana atzīst, ja kādreiz būs jāizvēlas, kur ņemt kucēnu, tad atkal došoties uz patversmi, un arī citiem iesaka darīt tāpat, jo tur ir tik daudz pamestu un atstātu dzīvnieku, kuri arī alkst pēc rūpēm un mīlestības.
