Kāda gulbeniete sūdzējās laikrakstam par kaimiņiem daudzdzīvokļu mājā, kas trīs savus šķirnes suņus ved ārā pastaigāties pavadās, taču bez uzpurņiem.
Kāda gulbeniete sūdzējās laikrakstam par kaimiņiem daudzdzīvokļu mājā, kas trīs savus šķirnes suņus ved ārā pastaigāties pavadās, taču bez uzpurņiem.
2.novembra vakarā divus suņus pastaigā vedis pusaudzis, kas nav varējis suņus savaldīt, kad tie metušies virsū kādam klaiņojošam krancim. Situāciju redzējuši bērni, kas, pēc sievietes domām, bijis viņiem traumējoši. Esot arī bažas par to, ka suņi bez uzpurņiem var uzbrukt arī citreiz. Vai varot garantēt, ka nākamreiz cietējs nebūs kāds bērns?
Savukārt suņu saimniece laikrakstam pauž, ka dēls suņus ārā vedis tālab, ka māte tobrīd bijusi izbraukumā un viņai līdzi bijis trešais suns. Saimniece neuzskata, ka šajā situācijā viņas ģimene būtu vainojama, jo viņas suņi neklaiņo. “Mums ir kucīte, suns un kucēns. Kā kucīti vedam ārā, svešie suņi nāk līdzi. Kas ir vainīgs, ja citi saimnieki saviem suņiem atļauj klaiņot, gulēt pagalmā pie durvīm?” jautā sieviete. Viņa arī pauž, ka nekad suņus neved ārā bez pavadas, savukārt uzpurnis neesot obligāts, to nosakot jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas spēkā stājušies šogad.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis šajā sakarā pauž, ka uzpurņi suņiem tomēr ir jāliek. Vēl jo vairāk tad, ja saimnieki nevar suņus pavadā noturēt. Šī situācija gan nav viennozīmīga, jo atbildība būtu jāprasa arī no incidentā iesaistītā klaiņojušā suņa saimnieka. V.Krauklis saka, ka par jebkuru situāciju, kad, pēc iedzīvotāju domām, suņu turēšanas noteikumu neievērošana apdraud viņu drošību vai ir radījusi sekas, ir jāraksta iesniegums policijai.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes inspektore Ilze Pāpe laikrakstam saka, ka šogad 4.aprīlī Ministru kabineta pieņemtie noteikumi paredz, ka uzpurni liek bīstamiem suņiem. Suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka redzeslokā tādā attālumā, kādā viņš spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Savukārt šogad 7.februārī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, kā arī paredz turpmāko rīcību un prasības bīstama suņa turēšanai. Pašlaik izstrādā normatīvo aktu, kas regulētu suņa atzīšanu par bīstamu un noteiktu kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta komisija novērtē suni par bīstamu sabiedrībai, kā arī pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar šo suni.
