Plānojot dzīvokļa remontu, vienmēr visi apzināmies, ka mājās radīsies haoss un dzīvokļa iemītniekiem ikdienas dzīve būs traucēta.
Plānojot dzīvokļa remontu, vienmēr visi apzināmies, ka mājās radīsies haoss un dzīvokļa iemītniekiem ikdienas dzīve būs traucēta. Speciālisti iesaka obligāti izstrādāt remonta plānu, kurā ietverti darbu apjomi, to veikšanas kārtība, kā arī aprēķināts materiālu un instrumentu daudzums.
Mājās svarīgi ir izvēlēties piemērotu grīdas segumu, ņemot vērā vairākas pamatprasības. Tam jābūt ne vien skaistam, bet izturīgam, gludam, viegli tīrāmam. Tam vajadzētu būt siltam un nevajadzētu pārlieku noklāties ar putekļiem. Jāatceras, ka grīdas ierīkošana ir darbietilpīgs process, tai nepieciešams daudz kokmateriālu un ik palaikam ir jākrāso. Viegli tīrīt ir linoleja grīdu, kas ir izturīga pret berzi, viegli ieklājama un elastīga.
Mājās vispiemērotākais ir ruļļveida un mākslīgais linolejs. Ja mājās nav vēlēšanās klāt paklāju, tad var izmantot dabisko linoleju, kas ir izturīgs un nerada higiēniska rakstura problēmas. Savukārt dēļu grīda ir stingra, silta, taču tā deg un pakļauta trupei. Keramikas plāksnīšu grīda ir auksta, toties nedilst un kalpo ilgu mūžu, bet izmaksā daudz. Daudzi mājās par grīdas segumu izmanto paklājus, kas rada mājīgu un patīkamu vidi, palīdz saglabāt siltumu un slāpē troksni.
Modē ir keramikas flīzes
Moderna šobrīd ir lamināta grīda. Šo materiālu var klāt uz vecas grīdas un nav vajadzīgs pienaglot vai līmēt. To nav nepieciešams īpaši kopt, jo lamināts ir īpaši apstrādāts. Parketa grīda ir dārga, taču izturīga, dekoratīva, klusa un to ir viegli remontēt. To ieklāt ir darbietilpīgs process, un grīda īpaši jākopj. Parketa grīdu lielākoties izmanto reprezentablās vietās, bet mājā vai dzīvoklī – dzīvojamā istabā vai hallē. Parketam izmanto bērzu, ozolu, osi vai gobu. Grīdas segumam izmanto arī keramikas flīzes, ko agrāk klāja tikai vannas istabā. Šodien tās ir modē arī citās dzīvojamās telpās, kur grīdas segumam ir liela slodze un tas ātri nolietojas. Šādas flīzes iecienītas arī priekšnamos, hallēs, pieņemamās telpās un birojos.
Krāsojums ir jāsaglabā
Grīdas krāsošana nav tik vienkāršs process kā daudziem šķiet, jo svarīgi, lai krāsojums saglabātos ilgus gadus un lai grīda nebūtu nelīdzena. Bieži vien grīda kļūst aizvien grubuļaināka, biezāks kļūst krāsas slānis un grīdas kvalitāte tikai pasliktinās, ja to neprasmīgi nokrāso. Pirms grīdas krāsošanas jānovērtē tās tehniskais stāvoklis. Ieklātas jaunas grīdas drīkst krāsot tikai tad, kad dēļi pilnībā ir izžuvuši, lai nerastos spraugas. Nelielas spraugas pirms krāsošanas jāaizšpaktelē, bet, ja tās ir lielas, dēļu segums jāpārliek.
Lai nenopirktu pārlieku daudz grīdas krāsas vai lai tās nepietrūktu, jāaprēķina grīdas platība. Uz iepakojuma parasti norāda izlietojuma normu viena vai desmit kvadrātmetru platības nokrāsošanai vienā vai divās kārtās. Attiecīgos skaitļus nepieciešams sareizināt. Krāso plānā kārtā
Grīdas špaktelēšanai nepieciešamas divu veidu lāpstiņas un tikpat arī otas. Viena ota 30 līdz 40 milimetru diametrā vajadzīga grīdlīstu krāsošanai un otra vismaz 60 milimetru diametrā vai veltnītis pārējās grīdas krāsošanai. Šim nolūkam paredzētās krāsas ir nodilumizturīgas. Krāsošanu sāk ar grīdlīstēm, izmantojot mazāka diametra otu, lai nenosmērētu sienas. Grīdu krāso plānā kārtā, sākot no durvīm pretējās sienas un pakāpeniski virzoties uz durvju pusi. To izlīdzina perpendikulārā virzienā.
Pēc pirmās krāsas kārtas var klāt otro. Kad tā izžūst – trešo. Jo plānāku kārtu krāsos, jo grīda ātrāk nožūs.
