Gulbenē 14.septembra vakarpusē gan vecajos, gan jaunajos kapos laistījās svecīšu uguntiņas.
Gulbenē 14.septembra vakarpusē gan vecajos, gan jaunajos kapos laistījās svecīšu uguntiņas.
Klausītājus, izmantojot mikrofonu, uzrunāja Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Atis Bambān,s un svētvakaru vadīja vēl divi mācītāji, no tiem viens bija no ārzemēm. Skanēja mūzika un dziesmas. Cauri visam teiktajam vijās doma – vienmēr atcerēties tos, kas atdusas Dieva mierā, un domāt par dzīvajiem, par cilvēkiem, kas ir vislielākā bagātība zemes virsū. Šoreiz nu var droši teikt, ka mācītājs A.Bambāns ir darījis ļoti daudz, lai svecīšu vakarā būtu tīkami. Par to viņš pelnījis lielu paldies. Te nu it kā prasītos visām kaislībām, kas virmoja pirms 14.septembra sakarā ar svecīšu vakaru, pielikt punktu. Svecīšu vakars notika septembra otrajā sestdienā, kā to vēlējās lielākais skaits iedzīvotāju. Arī laika apstākļi ļāva pilnībā izbaudīt mirkļa svinīgumu. Un tomēr pēc svecīšu vakara palika daudz neatbildētu jautājumu, kas prasa atbildes.
Pirmkārt, svecīšu vakara organizēšana bija tikai uz vienas konfesijas pleciem. Pārējās konfesijas un pilsētas dome palika vērotāju lomā. Neaizmirsīsim, ka kapos atdusas ne tikai vienas reliģiskas konfesijas cilvēki.
Otrkārt, es sapņoju par to dienu, kad gan kapu svētku, gan svecīšu vakaru vadīs visu četru reliģisko konfesiju mācītāji. Un tas ir pa spēkam, ja to gribam. Es personīgi savām acīm to esmu redzējis ne vienu reizi vien.
Treškārt, kāpēc gan kapu svētkos, gan svecīšu vakaros neizmantot skaņu tehniku. Vai tad nebūtu labāk, ja gan mācītāju uzstāšanos, gan mūziku un dziesmas translētu visā kapsētā. To taču izdarīt var. Un tepat, Gulbenes vecajos kapos, ne vienu vien reizi katru teikto vārdu un skaņu varēja saklausīt vistālākajā kapsētas stūrī.
14.septembrī, kaut izmantoja skaņu iekārtu, dzirdēja runātājus tikai kapličas apkārtni. Jā, bija kāda daļa, kas klausījās dievvārdos. Tomēr lielākā daļa bija pie savu tuvinieku kapu kopiņām. Manuprāt, arī mācītāju uzrunām ir jābūt īsākām, jo kapi nav dievnams.
Pēc manām domām, svecīšu vakaros sēru mūzikai jāskan visu vakaru, tas vēl vairāk sasildītu cilvēku sirdis.
Kā redzat, daudz jautājumu prasa risinājumu. Domāsim, rakstīsi un visi kopā meklēsim – kā labāk, interesantāk rīkot svētkus kapsētās.
