Šorīt mani pamodināja slavenie Itālijas taurētāji – mašīnu te ir daudz, brauc visos virzienos un taurē. Dzīvoklī ir patīkami vēss, bet, kā izej uz ielas, tā sejā iesitas karstums. Kā kārtīgam latvietim acīs iekrīt Romas centra ļoti netīrās ielas un šķībās ietves. Acīmredzot tieši uz šejieni no mūsu galvaspilsētas ir braukts apgūt ietvju izbūvi, lai sanāktu tieši šādas.
Dzeru kafiju, fonā skan populāras itāliešu dziesmas, un klausos, ko mana vecākā meita lasa man par Kolizeju, jo drīz dosimies to kārtīgi apskatīt. Romas celtnes ir ļoti majestātiskas un varenas. Visās malās zied man nepazīstami krūmi – tie ir tik skaisti, ka mans iekšējais dārznieks gavilē. Saldējuma nogaršošana manī raisa divējādas sajūtas – saldējums ir lielisks, bet apkalpošana pārsteidza. Ļoti garšīgo saldējumu neļauj ēst, turpat apsēžoties pie galdiņa. Tādi noteikumi. Gluži uz ielas stāvot, negribas to darīt, tāpēc sasēžamies uz palodzēm un baudām.
Tā kā manas kolēģītes ir pasūtījušas bildi pie Trevi strūklakas, pēc saldējuma kafejnīcas devāmies tieši uz turieni. Pa ceļam redzami daudz karavīru pilnā apbruņojumā – rūpējas par drošību. Skaisti puiši ar smieklīgām cepurēm. Strūklaka un līdzās esošās celtnes apbur ar savu varenību. Stāvēju milzīgā pūļa vidū, pilnīgi izslēdzot no apziņas līdzas esošos ķīniešu nieku pārdevējus, un priecājos, ka esmu tur un to visu redzu.
Pa ceļam piestājam paklausīties, kā trīs kungi ar ģitārām spēlē populāras melodijas. Kādā brīdī znotiņš uzsāk deju ar meitenēm. Mīļi un īpaši, jo mazo meiteņu puišu izvēli turpmākajā dzīvē nosaka tieši tēvu attieksme pret meitu – viņš ir kā paraugs un ideālais vīrietis.
Dzirdēju, ka Latvijā līst. Laba ziņa no dzimtenes – tātad mani loki arī izbauda brīvdienas!
Ceļojums kopā ar ģimeni ir viena jauka lieta – visi par mani rūpējas, varu tikai būt.
Lai tev viss šonedēļ izdodas un lai ir kāds, kurš par tevi parūpējas un palutina!
Ciao!
