23.martā atzīmēja Pasaules Meteoroloģijas dienu.
23.martā atzīmēja Pasaules Meteoroloģijas dienu. Tie bija svētki arī Gulbenes meteoroloģiskās stacijas vadītājai Rudītei Vaicei, lai gan viņai tā bija ierasta darba diena.
Meteoroloģiskajā stacijā Rudīte strādā kopš 1982.gada. Viņa atceras, ka Gulbenes meteoroloģiskā stacijas celtniecība Daukstu pagasta “Dzintaros” sākta 1957.gadā, bet laika novērojumi stacijā sākušies divus gadus vēlāk. Pirms tam meteoroloģiskā stacija darbojusies Jaungulbenē, no turienes uz “Dzintariem” pārvestas novērojumu ierīces. Hidrometeoroloģiskais postenis izveidots arī Lizuma pagasta Velēnā.
Stacijas vadītāja atceras, ka pirms 23 gadiem kopā ar viņu strādājuši vēl pieci darbinieki. “Es staigāju pa tīrumiem, sekojot augu veģetācijai un zemes mitrumam, izdarīju dažādus urbumus augsnē, rakstīju laika prognozes lauksaimniecības darbiem. Tolaik bija ārkārtīgi daudz uzdevumu.
“Visiem pietika darba, bet šodien viss ir automatizēts. Tuvākā stacija, kas novērojumus veic visu diennakti, atrodas Alūksnē, tur strādā pieci cilvēki,” stāsta Rudīte Vaice.
Katru dienu viņa nodod ziņas par laika parādībām, nokrišņu daudzumu, sniega segas biezumu un tamlīdzīgi. Reizi desmit dienās Rudīte mēra sniega segas biezumu un nosaka blīvumu. Tas tiek darīts, izmantojot lineālu un svarus.
“Pēc sniega blīvuma iespējams noteikt, cik ātri tas nokusīs. Ja sniegs līdzīgi kā šobrīd lēnām sasēdīsies pa centimetram, tad plūdu nebūs, bet, ja sāks līt, tad būs pali, jo marts drīz beigsies, bet sniega vēl ir daudz. Tā vidējais biezums 20.martā, kad beidzās dekāde, bija 28 centimetri, dažviet pat 50 centimetri. Salīdzinoši ar citiem gadiem šis pavasaris ir par 4 grādiem aukstāks,” stāsta meteoroloģe. Viņa secina, ka daba nemīl tukšumu. “Janvārī nebija sniega, toties marts to kompensē. Ja vienā mēnesī nokrišņu nav, tie dubultā būs nākamajā.”
R.Vaice domājusi arī par problēmām, ko rada globālā sasilšana. Viņa līdzīgi kā citi šīs profesijas pārstāvji uzskata, ka Latvijā klimats kļūs vienmērīgāks, nebūs tik auksts, bet arī siltuma būs mazāk nekā agrāk. Rudīte vairs nemēģina par pavasari, vasaru, rudeni un ziemu spriest pēc laika zīmēm, jo esot grūti prognozēt, kāds būs laiks no rīta un vakarā, par gadalaikiem nemaz nerunājot. Par to pārliecinājušies arī citi laika vērotāji.
