Novembris ir svētku mēnesis, kad mēs atceramies notikumus, kas risinājušies pagātnē, un vairāk padomājam arī par cilvēkiem, kuri dzīvo mums apkārt.
Par godu Lāčplēša dienai un Latvijas 90. dzimšanas dienai mēs savā skolā veidojām vizuālo izstādi “Mana Latvija”, kur katrs savu valsti attēloja tā, kā tikai viņš to jūt un izprot. Latvijas kontūras mēs ieklājām ar rozēm, sirsniņām, bērziem… Strādāja visi – bērni un skolotāji. Darba rezultātā skolas gaitenis bija izrotāts ar pašgatavotiem karodziņiem un mūsu darbiņiem, kas radīja īpašu svētku sajūtu.
11.novembra rītā mēs sapulcējāmies visas klases kopā, lai piemiņas mirklī godinātu kritušos Latvijas karavīrus un aizdegtu par viņiem svecītes. Kopīgi dziedājām dziesmu “Div’ dūjiņas”, tāpat kā 100 brīvprātīgo tālajā 1919.gada 11.novembrī. Ar šo dziesmu viņi novērsa ienaidnieka uzmanību, bet paši atpakaļ vairs nepārnāca.
13.novembrī mums bija patīkama tikšanās ar Zemessardzes 25. kājnieku bataljona dalībnieci Aiju Barkāni (Aija kādreiz mācījās mūsu skolā), Edgaru Stepānu, Agnesi Stepāni un Jāni Gruņjieru. Ieklausījāmies viņu ikdienas gaitās. Drīkstējām pamatīgi aplūkot 12 kilogramus smago ložmetēju, piemērīt bruņucepuri, paturēt rokās pistoles. Sajūta bija neaprakstāma. Grūti iedomāties, ka karavīri piedalās mācībās, līdzi nesot pat 30 kilogramus smagu aprīkojumu (tik sveram mēs – sākumskolas bērni).
Mūsu zēni, protams, uzdeva arī jautājumus. Cik tālu lido lode? Kas mežā gatavo ēst? Kas ir patrona? Cik bieži ir mācības? Uz šiem jautājumiem mēs radām atbildes.
