Novada svētkos, kas šogad tika svinēti Litenē, viens no pasākumiem, ko visi gaidīja, bija plostu parāde. Vakarpusē jau laikus pasākuma apmeklētāji sāka ieņemt vietas Pededzes labajā un kreisajā krastā, kā arī uz tiltiņa, lai vērotu plostu parādi.
Pagasti bija centušies. Fantāzijas, humora un izdomas netrūka. Ar aplausiem tika sagaidīts ikviens plosts. Piemēram, beļavieši bija pārtapuši par pirātiem, pilsētas plosts atgādināja bānīti. Piesakot parādē pilsētas plostu, tika paskaidrots, ka mums jau ir bānītis, kas iet pa sliedēm no Gulbenes uz Alūksni, elektrobānītis, kas svētkos riņķoja arī pa Liteni, bet tagad ir arī savs upes bānītis un tā kapteinis ir ne viens cits kā pilsētas pārvaldnieks Jānis Naglis. Stradu pagasta plosts apkārtējos izraisīja jautrību par to, ka uz tā pat bija siena guba, no kuras ārā spīdēja tikai mīlnieku kājas. Savukārt Jaungulbeni pārstāvēja Jaungulbenes muižas barons ar sievu. Iespaidīgs un oriģināls bija arī Lizuma plosts “Lizuma dzirnavu spārnos”, uz kura kopā ar pārvaldnieku Uģi Aigaru gozējās sudrabotas galma dāmas. Par reibinoši smaržojošu mīlestības plostu bija parūpējusies Strāmeriena. Bet plostu parādi noslēdza Litene ar savu plostu – paradīzes sala, jo paradīze ir vieta, ko sauc par mājām, un Liteni par savām mājām sauc 1101 iedzīvotājs.
Neviltots sacensību gars valdīja pļaušanas sacensībās. Māku, kuram vislabāk kož izkapts, rādīja gan vīri, gan sievas un pat daži bērni. Vecākajam pļāvējam Andrejam Vācietim – 79 gadi, bet tas nebija šķērslis, lai piedalītos sacensībās. Līdzjutēji savējos uzmundrināja gan ar saucieniem, gan aplausiem un pat dziesmām. Daiga Altberga, kura pļāvēju sacensībās pārstāv Stāmerienas komandu, atzīst, ka pļaušana ar izkapti viņai nav sveša, bet gan pierasta, elementāra lieta, tāpēc arī piekritusi piedalīties šādās sacensībās. “Man šķiet, ka nopļāvu labi,” saka Daiga, kurai sacensībās līdzi juta meita Alise.
Savukārt gulbeniete Anda Baķe, kura arī ir kaislīga pļāvēja, šogad pļāvējus vēroja no malas. “Parasti pati arī piedalos, bet šogad veselība neļauj. Ja varētu, tad no malas nevērotu, jo pļaušana – tas ir tāds kaifs! Adrenalīns!” saka Anda, kura pļaut iemācījusies jau bērnībā, kad vecāki gājuši uz pļavu un viņa tiem devusies līdzi.
Andu arī pārsteidzis samērā lielais pļāvēju skaits šajās sacensībās. “Malači, ka ir ieradušies pļāvēji no dažādiem novada pagastiem,” saka Anda.
Sacensības “Litenes pļāvējs 2014” komandu vērtējumā (kopumā startēja sešas komandas) 1.vietu izcīnīja komanda “Litenes ozoli un liepas” (Andris Dzērve, Mārīte, Vabulniece, Iveta Cigle, Edgars Jesiļevičs), 2.vietā – “Stāmerienas pļāvēji” (Aldis Emsiņš, Baiba Pušpure, Daiga Altberga, Jānis Skopāns), 3.vietā – “Rankas brašie pļāvēji” (Aija Suntaža, Uldis Kamars, Vaira Pelēce, Jānis Bogdans).
Sieviešu konkurencē uzvaras laurus plūca Iveta Cigle. Vīriešu senioru konkurencē uzvarēja Aivars Galejs, savukārt individuālajās vīriešu sacensībās 1.vietu ieguva Aivars Liepa. Bērnu konkurencē 1.vieta – Laurim Ivanovam.
Ikvienam Novada svētkos bija iespējams ne tikai aplūkot un apbrīnot 20 vietējo novada toršu cepēju talantu, bet arī nobaudīt, cik gardas tortes ir sanākušas mūsu cepējiem. Visvairāk pārstāvētie pagasti bija Druviena un Litene, no katra četras tortes. Jāteic, ka tortes atgādināja īstus mākslas darbus. Starp toršu cepējām bija arī Tatjana Ābeltiņa, kuru daudzi pazīst kā vietējo arbūzu audzētāju. Viņa pieteikusies šim konkursam, jo gribējusi pārstāvēt savu Druvienas pagastu. Viņa bija uzcepusi medus torti ar medus un citronu glazūru. “Torte nav īpaši dekorēta, jo, manuprāt, medus tortei nekādas īpaša dekorēšana nav nepieciešama, tā vienkārši ir jāēd un jābauda,” saka Tatjana.
Gulbeniete, kura gan strādā un brīvo laiku pavada Litenē, Santa Jūga bija uzcepusi trīsstāvīgu torti. Viņa toršu cepēju konkursā piedalījās pirmo reizi. Santa cep tortes sev, draugiem un, kā pati smejas, izredzētajiem. Viņa tortes cep kopš 1995.gada. “Tas bija smags, grūts laiks. Bija grūti iztikt, par dzīvokli jāmaksā, tad arī sāku cept tortes. Tas bija mans peļņas avots,” stāsta Santa, kura tagad cep tortes reti, jo laika, lai izceptu torti, vajag daudz. Tagad toršu cepšana ir viņas vaļasprieks. “Parasti necepu trīsstāvīgas tortes, jo izskatās jau tās skaisti, bet dalīt ēdājiem gandrīz neiespējami. “No 30 olu tortes pa gabaliņam sanāk nogaršot 90 cilvēkiem. No māju olām sanāk ideālas tortes. Paldies manai vīramātei, kas atsūtīja man no laukiem, tas ir, no Valkas puses, māju olas, līdz ar to tortei ir cits augstums un kvalitāte. No veikala olām tik augsta torte, protams, nesanāk,” zina stāstīt Santa un piebilst, ka visgrūtāk un sarežģītāk toršu cepšanā ir izcept ripas, jo tās reizēm sakrītas. “Olas es arī kuļu tikai ar rokām. Vienai ripai es ņemu astoņas olas, tās tiek kultas ar roku spainītī, nevis ar mikseri, tāpēc ka, kuļot ar roku, biskvīta kvalitāte sanāk pavisam citādāka, labāka. Protams, siltas olas kuļas labāk,” toršu cepšanas knifos dalās Santa.
Skatītāju simpātijas ieguva un 1.vietu izcīnīja Sandras Lāces (Litene) torte, 2.vietu – Marika Andževa (Jaungulbene), 3.vietu – Santa Jūga (Litene). Savukārt žūrija par uzvarētāju atzina Mariku Andževu, kura izcepusi torti “Rožu laiks Jaungulbenē”, 2.vietā – Velga Kostigova (Lizuma pagasts) ar torti “Romantika” un 3.vietā – Sandra Lāce ar torti “Litenes ritenis”.
Tradicionāli notika komandu skrējiens, kurā piedalījās divpadsmit pārvalžu izveidotās komandas. Par uzvarētājiem šogad kļuva Stāmerienas kvartets: Jānis Ģērmanis, Salvis Žīgurs, Guna Ģērmane un Baiba Pušpure.
Sacensību galvenais organizators Vitālijs Platais bija parūpējies, lai komandas finišētu Pededzē.
Diezgan pārliecinoši šogad triumfēja stāmerenieši, kas iepriekšējā gadā ierindojās otrajā pozīcijā. Otro vietu izcīnīja Lejasciema brāļu un māsu kvartets: Emīls un Renārs Galvani, Dana un Dita Žvīriņas, bet trešie finiša līniju šķērsoja Tirzas pagasta komanda: Edijs Dāvis Rečs, Jānis Supe, Inese Sirmā un Marina Vīksniņa.
