Pagājušajā sestdienā Rankas pamatskolā valdīja atkalredzēšanās prieks, atmiņas, pārsteigums un mazliet skumjas, jo skolas 115.jubilejā pulcējas tās bijušie audzēkņi un skolotāji, kā arī viesi.
Pagājušajā sestdienā Rankas pamatskolā valdīja atkalredzēšanās prieks, atmiņas, pārsteigums un mazliet skumjas, jo skolas 115.jubilejā pulcējas tās bijušie audzēkņi un skolotāji, kā arī viesi.
“Nav tiesa, ka gadi nosaldē jaunības cerību dārzu. Nosalst tikai tukšo iedomu ziedi, tāpēc novēlu, lai šodien pietiek drosmes un laika pateikt vienam otram tos labos vārdus, kurus nepateicām, lai pietiktu gudrības pieņemt otru tādu, kādi esam. Neskaitīsim viens otram sejā grumbas, bet pratīsim saredzēt šodien viens otrā kādreizējos Rankas pamatskolas zēnus un meitenes,” uzrunājot svinību dalībniekus, saka Rankas pamatskolas direktore Laima Braše.
Viņa mudina aizdegt sveces to skolas darbinieku piemiņai, kuru vairs nav mūsu vidū – pirmajam direktoram Kārlim Ērmanim, Indriķim Rītiņam, Ernestam Vilkam, kas direktora amatā nostrādājis 48 gadus, Kārlim Tralmakam, Arvīdam Puponam, Alfonam Apinim un citiem. Kā sveiciens viņiem skan “Ave Maria”, ko izpilda Rankas pamatskolas absolvente Liene Kinča, kas šobrīd apgūst vokālās mākslas studijas Mūzikas akadēmijā. Arī pie klavierēm – bijušais absolvents Mūzikas akadēmijas students pianists Uģis Apinis.
Viens pēc otra ziedus saņem ilggadējie skolas darbinieki, kas pa simtgadīgiem kokiem apstādīto aleju uz skolu prot atnākt pat aizvērtām acīm. Tā ir bijusī skolotāja Ausma Suta, pedagoģes Aija Liepiņa, Maija Kinča, Dominika Balode, Valda Kustova un citas.
Šai dienai ir līdzība ar pirmo skolas dienu un izlaidumu, jo visiem rokās ir mīlestības ziedi, bet lūpās – pateicības vārdi skolotājiem, tāpēc direktore nenoliedz, ka jubileja un salidojums reizē ir svētki pedagogiem, tie ir laimes mirkļi, kas liek aizmirst ikdienas grūtības. Nav tāda skolotāja, kas necenstos iedot skolēnam “spārnus”. Cik šo spārnu vēziens ir plašs, atkarīgs no katra paša.
Ceļi, kas ved uz skolu, ikvienu modina no snaudas un aizved pie draugiem. Vienus ceļus nomaina citi, liekot pavērties jauniem apvāršņiem, satikt vēl nesatiktus cilvēkus, bet todien – dažādiem dzīves ceļiem bija viens mērķis – pirmā, vienīgā, mīlētā un neaizmirstamā Rankas pamatskola.
