Tātad mūsu pilsētas ikgadējie svētki jau tepat pie durvīm. Augusta sākumā gulbeniešiem būs dažādi iepriecinājumi, izklaide un ļaužu kopā sanākšana.
Tātad mūsu pilsētas ikgadējie svētki jau tepat pie durvīm. Augusta sākumā gulbeniešiem būs dažādi iepriecinājumi, izklaide un ļaužu kopā sanākšana. Pilsētai, kuras nosaukumā putna vārds, šogad jau ir bijis tam atbilstošs, līdz šim nebijis godinājums: pulcējās to pilsētu pārstāvji, kuru ģerboņos ir kāds no putniem.
Visiem prieks, ja savstarpēji ir ar ko palepoties, piemēram, ziedu klājieniem skvēros vai ko citu.
Gulbenei – pat savs īstu gulbju pāris un gulbēni. Tik raksturīgi.
Taču svētku reizē nedrīkstētu aizmirst arī citus putnus, kas mīt mūsu pilsētā. Tie ir viņi, kas gādā, lai mēs dungotu:
“Zied Gulbenes ielmalas krāsainas –
gan zilas, gan lillā, gan dzeltenas…”
Zied regulāri un neatlaidīgi. Zinātniski izsakoties, ir integrējusies indivīdu kopa – suga, kurā izteiktākie ir dēslis(e), mīdis(e) un vandis(e). Sīkāk raksturojot: dēšļi dēj, mīdi (nejaukt ar tiem, kam rakstītā “d” vietā ir “ž”, jo tie savu dara iekštelpās, kā jau to rādīja arī Gulbenes televīzija) – mīda, vandi – barbaro. Savā pilsētā. Un savai pilsētai par prieku.
Raug, iet gar tīri sakoptu sētmalu dēslis, un ar čaukstošu “čip-ss!” tur uzzied kas dzeltenīgs, ar “vit-vit-ālo!” izbirst lēkājošs pudeļveida izdējums, arī “ro-ro…tabaka” paliek zilgans četrstūris. Dēšļu daudzveidīgos pūliņus te neuzskaitīt, tos arvien redzam mūsu pilsētas grāvjos, ielu malās, pat skolu pagalmos. Rotu rota, vai ne?
Mīdi līdzdarbību savas pilsētas kopskatā pauž citādi: ar slājumu pār kaut ko krāšņumam sētu, dēstītu, koptu un aprūpētu. Ir cits, spilgtāks efekts, ja tur irdnē pievienots pēdu izmērs un zieds – ne vairs uz kāta, bet, nokļuvis augsnē, nu guļ tas kā tepiķī austs. Teiksiet – nav skaisti?
Vandi savukārt gāna garlaicību un pārlieku viengabalainību. Piemēram, ķiršogu laikā ar šā koka zariem noklāja ielas un takas, ogas gan pirms tam noēduši. Lai darbotos sadalīšanas princips, tad tur, kur bija kociņš, paliek stumbenītis, kur gabalā stikls – tur drumslas, kur pārvilkta veļas nojumē aukla, tur – griezti pakariņi. Un tā tālāk. Vēl gan ir arī pasuga – zogvandi. Tie aplaimo nolūkotas teritorijas un svešus dārzus. Kāpēc tik sīks šo rotputnu apraksts? Ierosinājumam! Mūsu pilsētas svētkos, kad uzteiks arī sakoptāko māju turētājus, derētu sarīkot nebijušu šovu, tas ir, izrādīšanos. Proti, izveidot aploku, kur eksponēt dēšļus, mīdus un vandus. Gan katru savā aplokstūrī, lai skatītāji pa īstam var papriecāties, papētīt un novērtēt to spējas un turpmāko devumu Gulbenei.
