Gulbenes vidusskola 16.oktobrī svinēs 60 gadu jubileju. Šajā dienā skola pulcēs bijušos un tagadējos pedagogus, skolas absolventus, lai vēlreiz atcerētos, kā pastāvēšanas gados Gulbenes vidusskola ir mainījusies.
Gulbenes vidusskola 16.oktobrī svinēs 60 gadu jubileju. Šajā dienā skola pulcēs bijušos un tagadējos pedagogus, skolas absolventus, lai vēlreiz atcerētos, kā pastāvēšanas gados Gulbenes vidusskola ir mainījusies.
“Gatavojoties salidojumam, iepazinu skolas vēsturi. Tā ir interesanta. Mēs varam lepoties ar skolēniem, ar skolotājiem. Pārskatot absolventu sarakstu, atklāju tik daudz rajonā un arī Latvijā pazīstamu cilvēku, kas savulaik šo skolu dēvējuši par savējo. Kad mācās skolā, daudzi par tās vērtību un pedagogiem nedomā, bet, kad skola ir absolvēta, tā kļūst mīļa un ir prieks satikt pedagogus, bijušos klasesbiedrus, jo ar viņiem kopā izdzīvots jaukākais laiks,” saka skolas direktors Aivars Mednis.
1962.gada februārī vērās tagadējās vidusskolas ēkas durvis. Jaunajā skolas ēkā no 1962.līdz 1974.gadam darbojās Gulbenes 2.astoņgadīgā skola. Vidusskolā, kura no 1962. līdz 1974.gadam atradās bijušās komercskolas ēkā, visa dzīve ritēja divu mācību valodu kolektīvā. Toreiz nelietoja jēdzienu “divplūsmu skola”, bet apvienotā vidusskola. Vienotas latviešu vidusskolas veidošana bija ilgi gaidīta – 1974.gada 1.septembrī apvienotā latviešu vidusskola (no 1. līdz 11.klasei) uzsāka darbu Skolas ielā 12 kā Gulbenes 1.vidusskola, kuras direktors bija Jānis Taube.
1975./1976.gadā izveidoja pirmo matemātikas novirziena klasi. Pārmaiņus šajās klasēs strādāja Margarita Češļa un Skaidra Kubuliņa.
Lielākās pārmaiņas skola piedzīvojusi pēdējo 20 gadu laikā. 1993.gadā daļa Gulbenes vidusskolas sākumskolas skolēnu un skolotāju saimes daļa pārcēlās uz bijušā bērnudārza telpām un izveidoja Gulbenes Bērzu pamatskolu, 1995.gadā uz Gulbenes vidusskolas bāzes izveidoja Gulbenes ģimnāziju.
Direktors A.Mednis ir gandarīts, ka šobrīd skolai top jauns stadions, skola piedāvā dažādus interešu pulciņus. Ir labiekārtoti mācību kabineti, bibliotēka, sporta bāze, ēdnīca, datorklases ar pastāvīgo interneta pieslēgumu, aktīva ārpusklases, sporta un interešu izglītības dzīve. 1997.gadā skolā sāka darboties komercnovirziena apmācība, kas pēc 12.klases piedāvā iegūt bilancspējīga grāmatveža sertifikātu.
“Gatavojoties salidojumam, guvām lielu atbalstu no bijušajiem skolotājiem un absolventiem. Kopīgi izveidota grāmata, kurā būs apkopota skolas vēsture, pedagogu atmiņas un vērtīgākais – tajā būs nodrukāti visu skolas izlaidumu absolventu vārdi,” saka A.Mednis. Šo skolas vēstures apkopojuma grāmatu svētku pasākumā saņems katrs skolas absolvents. Grāmatu veidoja skolotājas Ilze Kalve, Baiba Dzērve, bibliotekāre Rasma Račko un bijusī skolas direktore un ārspusstundu organizatore Mirdza Kušķe.
Pasākuma koncerts 16.oktobrī sāksies pulksten 17.00 Gulbenes kultūras centrā, skolā no pulksten 19.00 līdz 21.00 būs tikšanās ar klasesbiedriem, arī balle.
Fakti
– Gulbenes vidusskola dibināta 1944.gada 16.oktobrī uz 1926.gadā dibinātās Gulbenes komercskolas un arodskolas bāzes. Sākotnēji tā bija nepilnā vidusskola.
– No 1949. līdz 2004.gadam Gulbenes vidusskolu (11., vēlāk 12 klases) absolvējuši 2698 skolēni.
– No skolas pirmssākumiem līdz šodien skolā ir strādājuši 279 skolotāji. Šajā mācību gadā skolā strādā 49 pedagoģiskie darbinieki.
– Skolas 60 gadu pastāvēšanā bijuši 55 izlaidumi. Iepriekšējais salidojums notika 1998.gadā, kad skolā atzīmēja 50.izlaiduma svinības.
***
– Gulbenes vidusskolu no 1944. līdz 1974. gadam vadījuši direktori: Elmārs Kavacs, Kārlis Biezais , Velta Turina,Dzidra Sirmā, Dzidra Brīdaka, Gaida Čaupjonoka , Velta Radiņa, Jānis Taube, Viktors Saviuks.
– Gulbenes 2.astoņgadīgās skolas direktori laika posmā no 1962. līdz 1974.gadam: Velta Radiņa, Mirdza Kušķe, Arnolds Meņķis.
– Gulbenes 1.vidusskolas direktori no 1974. līdz 2004.gadam: Jānis Taube, Valentīna Stepanova, Gatis Mezītis, Ģirts Vilde, Ruta Jansone, Aivars Mednis.
***
– Gulbenes vidusskolā no 1955. līdz 1961.gadam teicami septiņgadīgās pamatskolas posmu beidza:
Dace Sīle (1955.gads)
Māris Strads (1958.gads)
Guna Ozoliņa (1959.gads)
Gundega Rieksta, Dainuvīte Dzene (1960.gads)
– Gulbenes 2.astoņgadīgās un Gulbenes vidusskolas pamatskolas klašu absolventi – teicamnieki laika posmā no
1963. līdz 1993.gadam:
Dzintra Cimdiņa (1965.gads)
Zaiga Miķelsone, Ilmārs Kangro, Juris Voss (1971.gads)
Velga Zāģere, Igors Zvirbulis (1972.gads)
Aija Sīpola (1974.gads)
Ilona Sprudzāne (1976.gads)
Biruta Kūliņa (1977.gads)
Valdis Zilveris (1978.gads)
Antra Vējiņa (1980.gads)
Maija Dambrova, Didzis Kalniņš (1983.gads)
Ligita Luguze, Alvis Dolgais (1985.gads)
Jolanta Kaparšmite (1989.gads)
Linda Grandāne (1992.gads).
– Gulbenes vidusskolu laika posmā no 1949.līdz 1954.gadam un no 1983. līdz 1991.gadam ar medaļu absolvējuši:
Reinis Krūpens, Imants Bauga, Maiga Vīksniņa (1949.gads) – sudraba medaļas.
Oļģerts Leščinskis, Raimonds Stabulnieks (1950.gads) – sudraba medaļas.
Inguna Sudraba (1983.gads) – zelta medaļa.
Inguna Lietuviete (1984.gads) – zelta medaļa.
Maija Dambrova, (1986.gads) – zelta medaļa.
Anita Rubene (1986.gads) – sudraba medaļa.
Artis Danefelds (1987.gads) – sudraba medaļa.
Ligita Luguze (1988.gads) – zelta medaļa.
Alvis Dolgais, Santa Timma, Una Markova (1988.gads) – sudraba medaļa.
Dace Deniņa, Evita Rakovska (1991.gads) – sudraba medaļa.
Absolvente atminas
Aiva Vīksna, izdevniecības “Lietišķās informācijas dienesta” izpilddirektore:
– Par skolu man ir patīkamas atmiņas. Skatoties uz šodienas izglītības sistēmu un laiku, kad es mācījos, novērtēju, ka dadz laba bija arī mūsu laikā. Domāju, ka pamati izglītībā, ko man deva pedagogi, ir arī manas veiksmes biznesā stūrakmens. Skolas laikā bija iespējas vadīt un organizēt lielākus un mazākus pasākumus, tas noder šodien. Ir patīkami tagad satikties ar pedagogiem un diskutēt kā pieaugušam ar pieaugušu. Vidusskola man vairāk asociējas ar skolotāju Dikmani, kas bija mana pirmā skolotāja. Skolotājām Širaku, Tiltiņu un klases audzinātāju Benitu Tonni. Laiks kopā ar B.Tonni mums ļāva norūdīt raksturu. Viņa mūsu klasei teica, ka mums jābūt pirmajiem, līderiem. Viņa neauklējās, nečubinājās, teica, ka viss ir jāvar un jāizdara. Atskatoties ar gadu pieredzi, varu droši teikt, ka esam izgājuši cauri fantastiskai skolai un guvām dzīves rūdījumu.
16.oktobrī centīšos būt Gulbenē, jo kaut uz neilgu laiku vēlos būt kopā ar bijušajiem klasesbiedriem, skolasbiedriem un skolotājiem.
Stāsta skolotāji
Vēstures skolotāja Elma Rutkaste:
– Gulbenes vidusskolā nostrādāju vairāk nekā
25 gadus. Šobrīd, dzīvojot mājās, man visvairāk pietrūkst skolēnu. Man ar viņiem bija īpašas attiecības, es teiktu, sirsnīgas. Ar viņiem strādājot, neiztiku bez humora, un tas patika. Joprojām esmu saglabājusi atmiņu klades, ko man rakstījuši audzēkņi, pirmās audzināmās klases diplomus un goda rakstus. Es skolēnus nedalīju – labie vai sliktie. Man viņi visi bija mazi cilvēciņi, kas bija jāmāca. Ja kādam iet grūtāk, jābūt lielākai sirsnībai pret viņu. Ja es būtu bijusi slikta skolotāja, vai mana pirmā audzināmā klase pat pēc 30 gadiem katru gadu mani aicinātu uz satikšanās pasākumiem?
Skolā bija arī skolotāju ansamblis, es tajā dziedāju, skolotāja Ligita Zitāne, Mirdza Kušķe, Līvija Liepa, Anastasija Grandāne un citas. Ansamblim bija liela piekrišana. Man liekas, ka tolaik bija pedagogu kolektīvs, ar kuriem kopā varēja kalnus gāzt. Liela vērtība skolā bija direktors Jānis Taube, otru tādu atrast būtu grūti – prasīgs, taktisks, diplomāts.
Sestdien centīšos doties uz salidojumu. Tā ir un paliek mana skola. Citādi nemaz nevar būt, jo es sev sagatavoju maiņu – par vēstures skolotāju strādā mana meita Ilze Kalve.
Matemātikas skolotāja Margarita Češļa:
– Laiks Gulbenes vidusskolā ir raženākais un bagātākais mana darba periods. Mīļākās atmiņas no skolas laika ir par pasākumiem ar audzināmajām klasēm. Braucām ar zirgiem naktī uz mežu dedzināt brīnumsvecītes, bijām nometnēs Gaujas krastos, braucām pa Padomju Savienību. Ar vienu klasi man bija skaista tradīcija. Kad kādam skolēnam palika 18 gadi, mēs, visa klase, gājām ciemos. Ne jau ēdām un dzērām, bet runājām par dzīvi, Mums ilgi bija ko runāt. Mīļākās atmiņas man saistās arī ar matemātikas klasēm, šķiet, ka tās bija skolas kodolklases ar darbīgiem skolēniem. Rīkojām dažādus matemātikas pasākumus, matemātikas gadatirgu. Es vēl šobrīd reizēm izmantoju tolaik gatavotos uzskates līdzekļus.
Saka, ka biju stingra skolotāja. Par mani sabiedrībā ir divējādi uzskati. Vieni uzskata par piekasīgu un nejauku, citi – par stingru, prasīgu un gudru. Nezinu, kuru ir vairāk. (Smejas). Man šķiet,ka atzīmju likšanā es biju godīga.
