Noslēpumainie klinšu stabi Ziemeļvācijas mežos glabā daudzas senatnes mīklas.
Noslēpumainie klinšu stabi Ziemeļvācijas mežos glabā daudzas senatnes mīklas. Kas ir izcirtis alas un griezumus akmenī? Kāds ir to mērķis? Kāpēc kapela ir novietota pret vasaras saulgriežu saullēktu?
Teitoburgas mežā atrodas Eksternšteine, varens veidojums no pieciem milzīgiem kaļķakmens stabiem, kas paceļas 30 metrus pāri mežam. Tā esot dabisku spēku koncentrācijas vieta un kopš seniem laikiem uzskatāma par svētvietu.
Vācu tradīcijās tai ir līdzīga nozīme kā Stounhedžai Britānijā. Akmens laikmetā to apmeklēja klejotāji mednieki, un sirmā senatnē kļuva par ģermāņu pagānisma rituālu centru. Tādēļ tā joprojām tūristiem rada mistiskas un mitoloģiskas asociācijas.
Pārveidotas par lūgšanu telpām
Franku karalis un Svētās Romas imperators Kārlis Lielais uzsāka sistemātisku pagānisma iznīdēšanu un 772. gadā aizliedza Eksternšteinē rīkot rituālus. Vēlāk mūki no tuvējās Paderbornas abatijas izmantoja klintīs cirstās telpas lūgšanām. Vēlāk tās kļuva par militāru cietoksni, bet miera periodos bija valdzinošs objekts romantiskiem māksliniekiem un rakstniekiem.
Daudz cilvēku veidotu alu
Eksternšteines klintīs ir daudz cilvēku veidotu alu un ieeju, kas laika gaitā paplašinātas. Tur ir pakāpieni, kas pēkšņi beidzas, platformas, atveres, nišas, mazi, ieurbti caurumi un lielākas spraugas klinšu virsmā.
Lielākajā akmens stabā atrodas neregulāras formas telpa, kur var iekļūt par divām ieejām. Ziemeļaustrumu ieeja un abi telpas logi atrodas pret vasaras saulgriežu lēktu, bet otra ieeja ir veidota kā šaurs koridors, kas rūpīgi izcirsts neparastā formā.
Iespaidīga klinšu kapela
Kapela ir izcirsta vienā no staba virsotnēm un varbūt ir pati noslēpumainākā vieta Eksternšteinē. Tajā iespējams iekļūt tikai pa klintī izcirstiem pakāpieniem un grīļīgu tiltiņu. Telpa ir bez jumta, un tās austrumu galā ir noapaļota niša ar altāri staba formā. Tieši virs šī altāra ir apļveida logs
50 centimetru diametrā. Te vasaras saulgriežos var novērot saullēktu un mēness lēktu vistālāk uz ziemeļiem.
Kapelas novietojums augstu virs zemes ir īpaši izvēlēts, lai pāri koku galotnēm varētu novērot šīs parādības attiecībā pret 6,5 kilometru attāliem topogrāfiskiem orientieriem. Turklāt Eksternšteine atrodas gandrīz vai tajos pašos platuma grādos kā Stpunhendža, un vasaras saulgriežu saullēkta virziens ir identisks abās vietās, tādēļ tiek uzskatīts, ka kapela ir senatnes Saules observatorija.
Atveidots Kristus attēls
Aptuveni 1120. gadā cisterciešu mūki izcirta klintīs attēlu “Kristus noņemšana no krusta”, kas deva simbolisku norādi uz šeit agrāk atzīto reliģiju. Bareljefs rāda pagānu saules stabu, Irminsul, kas notur Visumu un saistās ar augstākā debesu dieva kultu. Bet Irminsul ir ieliekts, veidojot krēslu, uz kura pakāpies Nikodēms, lai noņemtu Kristus miesas no krusta. Zemāk redzama Pasaules čūska, kas simbolizē šajā vietā sajūtamo zemes enerģiju.
Šī enerģija izplūst no zemes un ir uztverama tiem, kas ieiet alās vai klinšu spraugās. Cilvēka veidotās slēptuves, kambari un grotas ir līdzeklis, lai piekļūtu zemes “mugurkaulam”. Citi stāsta, ka enerģiju var saņemt, vienkārši paturot roku pie klints. Citi izjūt silta akmens pieskārienu, citi – vienkārši skaistu dabas ainavu.
Ivas Ventas ceļojuma piezīmes pierakstījusi Aija Pupila
