“Gulbju aptiekas” darbiniece Vija Grigorjeva un farmaceite Ausma Teice laikā starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas gadadienu abas svin 55 gadu jubileju.
“Gulbju aptiekas” darbiniece Vija Grigorjeva un farmaceite Ausma Teice laikā starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas gadadienu abas svin 55 gadu jubileju. Cilvēka dzīvē tāpat kā valsts attīstībā ir dažādas pārmaiņas. Tomēr apziņa, ka esi mīlēts un cienīts, palīdz cīnīties ar ikdienišķām nebūšanām, un dod spēku izturēt, ja ir grūti.
Ausma dzimusi 13. novembra agrā rītā. Pati smej, ka 13. datums viņu nav ne baidījis, ne pāri darījis. Ar to labi sadzīvots. Savukārt Vija dzimšanas dienu svin 18. novembrī. “Kad biju maza, mamma uzsvēra, ka ar Latviju esmu dzimusi vienā dienā. Tas šķita skaisti. Un vienmēr, kad valstī svin svētkus, man ir īpašs noskaņojums – saviļņojums,” atzīst
V. Grigorjeva.
Lai arī padomju laikos neatkarības pasludināšanas svētkus oficiāli svinēt nedrīkstēja, aptiekā svinības notikušas vienmēr. Vija uz katrām svinībām līdzi ņēmusi pasi – gadījumam, ja kāds no kārtības sargātājiem pajautātu, kas ir iemesls jautrībai. Atbilde skanētu – dzimšanas diena, kaut gan logā degusi svecīte. Par godu tiem, kas karoja par Latvijas brīvību un neatkarību.
“Ir neizsakāmas izjūtas, kad 18. novembra agrā rītā skan himna. Sajūta, ka daļa no tās svinīguma veltīta arī man. Atceros kādu patīkamu dzimšanas dienas pārsteigumu. Agri no rīta pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs aptiekā ienāca ar skaistām rozēm un tās uzdāvināja. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo vairāk līdzinās bērnam, tātad – gaida savu jubileju un priecājas par pārsteigumu,” secina Vija.
Novērtē izcīnīto brīvību
Ausma un Vija piekrīt, ka valsts un arī viņu dzīvē gājis raibi. Bijuši klupšanas mirkļi un prieks, kad visa pasaule šķitusi ziediem kaisīta. Visu, ko viņas piedzīvojušas un izjutušas, glabā kā vērtīgāko. Nevienu dienu viņas nevēlētos mainīt. Lai kādas tās bijušas, devušas dzīvesprieku.
“Ir nodzīvoti skaisti gadi. Reizēm gan neticas, ka jau tik daudz. Sirds vēl gribētu izbaudīt visu, bet, kad pamēri asinsspiedienu un ieklausies dažādās kaitēs, jūti, ka gadi nav zuduši, bet tikai klāt nākuši,” piebilst Vija.
Dzīve atjaunotajā un brīvajā Latvijā ir pārbaudījumu laiks daudziem. Pirmās pozitīvās emocijas nomainīja ikdiena, kas ir sarežģīta un arī grūta. Tomēr ne Ausma, ne Vija vairs nevēlas piedzīvot laiku, kad Latvijā valdītu svešinieki. Tas, ka izķepurojamies pašu spēkiem, pierāda latvieša izdzīvošanas instinkta spēku.
“Ceru, ka nāks labāki laiki. Cilvēkiem ir grūti dzīvot. Strādājot aptiekā, to var labi novērot. Veselība visiem ir dārgākais un cilvēki skaita katru kapeiciņu, lai nopirktu medikamentus. Tagad galvenais noteicējs visās lietās, arī veselības ārstēšanā – ir nauda. To pēc laikiem, kad veselības aprūpes pakalpojumi bija par velti, ir visgrūtāk pieņemt,” ir pārliecināta Vija. Farmaceites darbu nemainītu ar citu
Ausma bērnībā dzīvojusi netālu no Velēnas aptiekas. Bieži vien uz turieni devusies, lai izjustu valdošo mieru un mājīgumu. Kad pēc Mālmuižas pamatskolas un mācībām 1. medicīnas skolā Ausma sākusi strādāt slimnīcas aptiekā nr. 180 un pēc diviem gadiem aptiekā nr.154 (tagadējā “Gulbju aptiekā”) atzinusi, ka bērnu dienu iespaidi un reālā dzīve atšķiras. Tomēr šim darbam piemītot īpaša burvība.
“Bieži vien farmaceits ir kā ārsta aizvietotājs, jo pēc dažu slimības simptomu uzklausīšanas jāpiedāvā piemērots medikaments. Ir lieliska sajūta, ja vari palīdzēt,” saka Ausma.
Vija nolēmusi mācīties par skolotāju, tomēr iecerētajā skolā netikusi. Viņu uz laiku pieņēma darbā aptiekā. “Iepatikās. Tā visu mūžu esmu šai darbavietai uzticīga un nenožēloju. Tagad skatos kā meita, kas ir skolotāja, cīnās ar darbiem. Pie sevis domāju – paldies Dievam, ka viņš mani no tā visa pasargājis,” smaidot piebilst Vija.
Abas jūtas cilvēkiem noderīgas. Uzklausa vecāka gadagājuma ļaudis, kaut arī brīžiem nav vaļas. “Aptieka nav maizes veikals. Citi klienti gan brīžiem dusmojas, ka ilgi jāgaida rindā, bet katram jāpaskaidro zāļu lietošanas noteikumi,” uzskata V. Grigorjeva.
Tumsu kompensē ar gaismu sevī
Ausma atzīst, ka novembris ir nepatīkams, drūms mēnesis. Gaišumu tajā rada dzimšanas dienas gaidas. Ausmai piedzimstot, vecāki prātojuši, kādu vārdu dot – Ausma vai Ilga, tomēr farmaceite atzīst, ka tēva izvēlētais vārds viņai palīdzējis un noderējis vairāk.
Savukārt Vija visu mūžu bijusi dzīvespriecīga. Lai arī cik bijis nelāgi ap dūšu, darbā viņa to spējusi noslēpt. “Darbā jābūt gaišam, jo aptiekā lielākoties nāk cilvēki, kam ir veselības problēmas. Viņiem jau tā grūti. Labs vārds un smaids bieži vien ir labākās zāles,” atzīst abas “Gulbju aptiekas” darbinieces.
Jau pirms pieciem gadiem Ausma ar Viju kopā svinējušas jubileju un toreiz dedzinājušas zilas sveces. Cerībai. Varbūt tādai, ka nākamie piecdesmit gadi būs vēl skaistāki. Šogad kolēģus priecēs torte ar skaitli – 110. Pārdevēja gan bijusi neizpratnē, kam pilsētā gaidāma tik liela un skaista jubileja. Svinībās degs dzeltenas un oranžas sveces. Šoreiz – sirds siltumam un gaismai.
