Gulbenes dzelzceļa depo sestdien goda vietā bija svētku kliņģeris ar vienu brīnumsvecīti . Te pulcējās dzimšanas dienas viesi par godu gada jubilejai, kopš bānīša tvaika lokomotīvei piešķirts Marisas vārds.
Gulbenes dzelzceļa depo sestdien goda vietā bija svētku kliņģeris ar vienu brīnumsvecīti . Te pulcējās dzimšanas dienas viesi par godu gada jubilejai, kopš bānīša tvaika lokomotīvei piešķirts Marisas vārds.
Pēc viesu uzņemšanas depo teritorijā “Marisa” ciemiņus veda piknikā uz Kalnienu.
Lokomotīve jau dzelzceļa depo teritorijā viesus sagaidīja ar priecīgiem svilpieniem, dūmeņa sparīgu kūpināšanu un grozījās viesu priekšā, uzbraucot uz unikālā griezuļa. Šāds griezulis ir vienīgais Baltijā. Ciemiņi priecīgi māja “Marisai”. Ar jāņuzāļu pušķiem un tērpiem Līgo gaidīšanas noskaņā “Marisas” priekšnesumu papildināja Aijas Adamovičas modes studijas dalībnieces.
Sveikt meiteni “Marisu” bija atnācis Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Alūksnes pilsētas domes bijušais priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš un citi ” Marisas” draugi. Arī Gordons Raštons no Lielbritānijas un pārstāvji no muzeja Lavasārē, kur vēl neremontētā “Marisa” atradās vairākus gadus.
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes loceklis Andris Biedriņš klātesošajiem atgādināja “Marisas” biogrāfiju. Ražota lokomotīve ir bijušajā Čehoslovākijā, Škodas rūpnīcā 1950.gadā. A.Biedriņš viņu uzskata par vienaudzi. Lokomotīve nevar pārvietoties bez mazas piekabītes – tendera. Tajā viņa līdzi ved malku un ūdeni. Tenderis ir būvēts Somijā 1947.gadā.
“Tenderis lokomotīvei ir kas vairāk nekā brūtgāns,” jokoja A.Biedriņš. Pēc dzimšanas “Marisa” uzreiz nokļuvusi Krievijā, jo ražota pēc krievu pasūtījuma. Tur, gulšņu sūcinātavā kādā fabrikā, vedot gulšņus, viņa kalpojusi līdz pat 1989.gadam. Pēc tam lokomotīve nonāca muzejā Lavasārē, Igaunijā. Tur viņa atradās līdz pat 2003.gadam. Un tad Eiropas Savienības sešu valstu kopprojektā lokomotīve atjaunota, un tagad tās mājvieta ir Gulbenes dzelzceļa depo. A.Biedriņš stāstīja, ka Eiropā tvaika lokomotīves ir populāras un iemīļotas. Latvieši nav pirmie, kas vēlējušies cilvēciskot lokomotīves tēlu, piešķirot tai vārdu. Arī Lielbritānijā ir populārs un tautā iemīļots tvaika lokomotīves – Tomasa – tēls. Atšķirībā no “Marisas”, kas ir reāla, aptaustāma, apmīļojama, kas ved tūristus izbraucienos, “Tomass” Lielbritānijā ir tikai iztēles varonis.
Dūmeni enerģiski kūpinot, ar pīpeņu vainadziņu izrotāta, ar iezīmētām šķelmīgām actiņām prožektoru vietā “Marisa” bija aplūkojama dzimšanas dienā gan realitātē, gan mākslinieces Aijas Asūnes zīmējumos. Zīmētā “Marisa” ir iemūžināta kartītēs, uzlīmēs un uz skolas burtnīcu vākiem, kādus drīzumā varēs iegādāties kancelejas preču veikalos visur Latvijā. Uz burtnīcas ikviens varēs izlasīt par “Marisu” un, ja vēlēsies, pievienoties tvaika lokomotīves draugu pulkam. Par to visu parūpējušās Diāna Bērza un Kristiāna Meļko, kas sestdien vadīja “Marisas” dzimšanas dienas ballīti. Abas uzskata sevi par bānīša tvaika lokomotīves krustmātēm. Pirms mēneša viņas ir nodibinājušas SIA “Semaphore” nolūkā popularizēt “Marisas” labo vārdu Latvijā un pasaulē.
“Mēs gribam, lai “Marisu” zinātu visā Latvijā un arī ārpus tās,” teica K.Meļko. Savukārt D.Bērza klāstīja, ka viņa jau gadu draudzējas ar “Marisu”, jo 2005.gadā vadīja šīs tvaika lokomotīves inaugurācijas ceremoniju, kad spēkrats ieguva skaisto Gulbenes kādreizējās baroneses vārdu.
“Nevienu mirkli neesmu uztvērusi “Marisu” kā bleķa gabalu, kas velk vagonus, “Marisu” redzu kā dzīvu būtni ar raksturu. Viņa ir meitene, ir sapņotāja un grib piepildīt savus sapņus. Pirms gada tas ir izdevies, jo tagad var pārvadāt cilvēkus,” teica D.Bērza.
Viņa pauda, ka “Marisa” varētu kļūt par īpašu mīluli tieši Latvijas bērniem, jo tā nav agresīva pretstatā mūsdienu svešzemju producētajiem bērniem domātajiem multfilmu tēliem. “Turklāt “Marisa” ir šeit, Latvijā. Viņa ir aptaustāma, apskatāma, apmīļojama, viņa ved ekskursijā,” stāstīja D.Bērza. Viņa izteica cerību, ka “Marisu” varētu iemīļot bērni visā Eiropā. Tikšanās ar “Marisu” Latvijā varētu kļūt par ģimeņu ceļojuma mērķi.
“Marisas” mašīnists Oļegs Pavlovs laikrakstam pastāstīja, ka gada laikā tvaika lokomotīve ir pasažierus vedusi aptuveni 20 reižu līdz Kalnienas stacijai un atpakaļ, kā arī pāris reižu līdz Alūksnei un atpakaļ. O.Pavlovs pauda, ka “Marisu” dzelzceļnieki uzpasējot un lolojot kā princesi. Arī raksturs viņai esot tāds – kā jau princesei. Turklāt dzelzceļniekiem radusies iespēja pēc 24 gadu pārtraukuma atkal vadīt tvaika lokomotīvi. O.Pavlovs, kas ir tuvu pensijas vecumam, savulaik vadījis tvaika lokomotīvi platsliežu dzelzceļa vilcienam maršrutā Rīga – Pitalova.
