Ar krāšņu izstādi “Dzīve kā košums” Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā savas pastāvēšanas 60 gadu dzimšanas dienas svinības pagājušajā sestdienā iesāka Gulbenes kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša”. Pēcpusdienā svinības turpinājās Gulbenes kultūras centrā, kur kopīgi tika pārlapots studijas “Atmiņu albums” un godināti jubilāri.
Dzīves filozofija
Dvieļi, segas, plecu lakati, dažādās tehnikās darinātas šalles, spilventiņi, rakstaini cimdi, galdauti, tautiskās jostas, izstrādājumi no koka, izšuvumi, tamborējumi, austi grīdas celiņi. Šķiet, muzeja izstāžu zāle bija kļuvusi par mazu, lai pilnībā atklātu Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībnieku veikumu, kas apliecināja, cik mūsu tautas māksla spēj būt rakstiem bagāta, cik neizmērojama ir visu studijas dalībnieču darba mīlestība, pacietība un izdoma, liekot saprast, ka tautas lietišķā māksla ir šo cilvēku dzīves filozofija.
“Uzlūkojot studijas dalībnieces, manī šodien raisās divējādas pārdomas. Lielākā daļa starp viņām ir sievietes cienījamā vecumā. Jaunu seju ir maz, tāpēc daudz ko mēs jau esam zaudējuši un daudz ko vēl pazaudēsim, ja nespēsim ieinteresēt mūsu jaunatni, kas pārņems šīs amata prasmes,” teica studijas “Sagša” dalībniece Irēna Ratsepa.
Studijas ilggadējā dalībniece Tautas lietišķās mākslas meistare Ērika Mazmača atzina, ka tikai darbs spēj darīt cilvēka dzīvi laimīgu un panesamu.
“Studija “Sagša” man ir kā viena liela ģimene. Mēs esam kautrīgi un negribam lielīties ar veikumu, lai gan esam ārkārtīgi talantīgi un gudri, mūsu dvēsele ir ļoti krāšņa. Šodien stāvu visu priekšā kā varone, lai gan bez studijas dalībniekiem, bez viņu veikuma es nebūtu nekas. Paldies, mana mīļā “Sagša”, ka jūs man esat!” jubilejā teica studijas vadītāja Biruta Akmentiņa.
Pārlapo “Atmiņu albumu”
Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vēstures aizsākums datējams ar 1952.gadu, kad kādā sieviešu sanāksmē Gulbenē izskanēja doma, ka pilsētā nepieciešams organizēt lietišķās un tēlotājas mākslas pulciņu. Rokdarbniece Marija Meļķe kopā ar domubiedriem 1954.gadā pie Gulbenes rajona kultūras nama noorganizēja lietišķās un tēlotājas mākslas pulciņu. No pirmsākuma līdz šodienai studijas vēsturi veidojuši 112 cilvēki. 60 gadu laikā studija sagatavojusi 35 Tautas lietišķās mākslas meistarus. 1967.gadā “Sagša” ieguva Tautas kolektīva nosaukumu. Kopš 1973.gada studiju vada Biruta Akmentiņa. Kopš 2002.gada studija “Sagša” ir Latviešu tautas mākslas savienības biedre. Lappusi pa lappusei kopīgi tika atsaukta atmiņā studijas vēsture, kas stāsta par daudzajām izstādēm ne tikai novadā un Latvijā, bet arī Polijā, Ungārijā, Šrilankā un Maskavā, par studijas dalībnieku personālizstādēm, par to, kā nemitīgi līdz pat šodienai dalībnieki papildina zināšanas, apgūstot aizvien jaunas rokdarbu tehnikas, par piedalīšanos lielajos Dziesmu un Deju svētkos, par Amatnieku svētku tradīcijas iedibināšanu Gulbenes novadā un daudz ko citu. Katra studijas desmitgade iezīmējas ar kaut ko jaunu, tāpēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte Linda Rubena iesaka veidot grāmatu par “Sagšas” vēsturi nākamajām paaudzēm.
Saņem padarītā novērtējumu
Studija “Sagša” jubilejā tika apbalvota ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Atzinības rakstu par ilggadēju un radošu ieguldījumu latviešu tautas lietišķās mākslas tradīciju saglabāšanā un daudzveidīgu amata prasmju popularizēšanā. Studijas vadītāja B.Akmentiņa tika apbalvota ar Kultūras ministrijas Atzinības rakstu. Gulbenes novada dome “Sagšai” pasniedza dāvanu karti, mudinot ķerties pie studijas vēstures rakstīšanas. Studijas “Sagša” dalībnieki tika apbalvoti ar novada domes Pateicības rakstiem, kā arī Gulbenes pilsētas pārvaldes Pateicībām.
