Kā un kur vislabāk svinēt Līgosvētkus un Jāņus?
Jānis Lapss, stāmerenietis
Tā kā pats esmu Jānis, šos svētkus parasti svinu mājās – ģimenes, draugu un radu lokā. Man šķiet, ka šie vairāk ir tādi ģimeniski svētki un katrs Jānis, vairāk vai mazāk, aicina savējos šajos svētkos pie sevis ciemos. Mums svinētāju kompānija citkārt ir lielāka, bet dažreiz nav tik liela, tas ir atkarīgs arī no tā, kādi citiem ir plāni. Šogad jau biju izplānojis, kā svinēt šos svētkus, bet plāni nedaudz nojūk, laikam jau tiešām viss, kas notiek spontāni, ir pats labākais. Bet, protams, svinēšana notiks mājās, Stāmerienā. Svētkos mums vienmēr ir gan alus, gan siers, gan ugunskurs, tuvāk pusnaktij parasti lecam arī pāri ugunskuram, parasti kāds man uzdāvina arī vainagu – viss notiek, kā pēc tradīcijām pienākas. Tradīcijas taču ir jāmēģina kopt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Par laimi, nekad nav gadījies tā, ka šie svētki jāpavada, vienkārši guļot gultā, jo tā taču ir arī mana vārdadiena. Es nemaz nejūtos skumji, ka man šie svētki ir apvienoti un viesi nenāk svinēt konkrēti manu vārdadienu, bet gan Līgosvētkus un Jāņus. Lai pēc svētkiem otrā dienā nebūtu grūti, droši vien ir jādzer alus, bet ar mēru. Protams, arī Līgovakarā it visā ir jāievēro mēra sajūta.
Līga Krakopa no Daukstu pagasta Krapas
Mūsu ģimenē ir tā sakritis, ka es esmu Līga, bet vīrs man ir Jānis, tādēļ šos svētkus parasti svinam mājās ar radiem, draugiem – ļoti lielā pulkā. Mēs ar māsu parasti cenšamies noorganizēt dažādas jautras rotaļas un aktivitātes, jo esam gan pieaugušie, gan arī bērni. Cenšamies darīt tā, lai svinēšana nav vienmuļa, bet ar dažādām lustīgām izdarībām. Katru gadu pinam arī vainagus. Tie parasti tiek uzpīti visiem, arī bērniem, vīrieši parasti saņem ozolzaru vainagus. Protams, vienmēr tiek sarūpēts arī svētku cienasts. Sieru gan pati nesienu, bet parasti cenšos iegādāties no siera sējējām. Tagad modē ienāk arī dažādi citi sieri, ne tikai tradicionālie ķimeņu sieri, tādēļ katru gadu cenšamies nogaršot kaut ko jaunu. Lai pēc svinēšanas otrā dienā nav grūti, izvārām garšīgu soļanku. Kādreiz atceros, ka Jāņos kopā sanāca vairāku māju kaimiņi pie viena liela ugunskura, tagad katrs vairāk svin savās mājās, bet tas nemazina šo svētku skaistumu. Galvenais pašiem ir jācenšas sagādāt sev skaisti svētki! Šie svētki, protams, ir arī mana vārdadiena, un tuvākie cilvēki to parasti atceras, taču citi aizmirst un šos svētkus uztver tāpat kā Ziemassvētkus vai Lieldienas, bet es laikam jau esmu pieradusi, ka mana vārdadiena atšķiras no citu cilvēku vārdadienām.
Jānis Kļaviņš, litenietis
Manuprāt, šos svētkus vislabāk ir svinēt pēc mūsu senlatviešu tradīcijām. Jābūt kopā ar ģimeni, draugiem, pie dabas, jautrā kompānijā. Saprāta robežās jāievēro alus dzeršanas paradumi un svarīgi arī nepārēsties, un tad jau svētki būs izdevušies. Es personīgi tiešām šos svētkus pavadu ģimenē un kopā ar draugiem savā mājā. Ir gan latviešu tradicionālais ēdiens šašliks, gan siers un arī alus. Pats es alu nebrūvēju. Ne mans tēvs, ne vectēvs nebija alus darītāji, tādēļ šīs tradīcijas neesmu pārmantojis. Diemžēl jāteic arī, ka šādu meistaru ir palicis gaužām maz. Es alutiņu iegādājos veikalā. Savukārt sieru nopērku no lauksaimniekiem. Un pat slikti laikapstākļi netraucē, galvenais, lai ir jautra kompānija. Viesi, kas nāk pie manis, nekad neaizmirst, ka šie svētki ir mana vārdadiena. Protams, ir gatavošanās, nemiers un svētkos mājās ir lielāka kompānija, bet man ir prieks, ka man ir šāds vārds, ka šie ir mūsu nacionālie svētki un ka tie ir saistīti ar mani personīgi. Gribu visiem mūsu novada Jāņiem – gan bijušajiem, gan esošajiem – novēlēt priecīgu svinēšanu!
