Kad sniega villaine ir norakstīta, Un ziemasmātes vaigu šaubas sedz, Tur, gravas malā, jau no agra rīta Lazdu spurdzes uguntiņas dedz.
Kad sniega villaine ir norakstīta,
Un ziemasmātes vaigu šaubas
sedz,
Tur, gravas malā, jau no agra rīta
Lazdu spurdzes uguntiņas dedz.
Un krāsas uzdzirkst kā zvaigznes
katrā zarā,
Un sārtā dziesma tavu prieku tver,
Kad apmulsušas pavasara varā,
Tās marta spirgto sauli krūkām
dzer.
Kā lazdas zied! Pat sirds ir
apreibusi
No mīlestības, gribas pasapņot.
Man soļi pierimst, eju klusi, klusi,
Lai trauslie ziedi vaigam skartos
klāt.
