Atceroties ar LTF dibināšanu saistītos notikumus un tālāku darbu LTF Gulbenes nodaļā kā valdes priekšsēdētāja vietniekam, gan kā valdes priekšsēdētājam un LTF Domes loceklim, varu teikt, ka tas bija nemiera pilns un arī skaists laiks.
Atceroties ar Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanu saistītos notikumus un tālāku darbu LTF Gulbenes nodaļā kā valdes priekšsēdētāja vietniekam, gan kā valdes priekšsēdētājam un LTF Domes loceklim, varu teikt, ka tas bija nemiera pilns un arī skaists laiks – pilns cerību uz Latvijas pilnīgas neatkarības atjaunošanu, uz demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidošanu. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva pēc LTF Domes 1989.gada 31.maija Aicinājuma par izstāšanos no PSRS un Baltijas ceļa 1989.gada 23.augustā.
1988. gada rudenī valdīja milzīga sajūsma, kad rajonā sāka dibināties LTF atbalsta grupas. Sākums bija grūts, jo daudzi cilvēki atcerējās 1941. un 1949.gada izsūtīšanas un represijas. Tāpēc uz LTF pirmo (dibināšanas) kongresu 1988.gada 8.un 9.oktobrī tika ievēlēti tikai divi delegāti Irīna Zeibārte un es no apmēram 70 LTF biedriem. Taču jau pēc nepilna gada LTF Gulbenes nodaļā bija 40 grupas ar vairāk nekā 1800 biedriem.
Dibinot Tautas fronti un domājot par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu, mums toreiz bija naiva izpratne par ekonomiskiem procesiem, kas nodrošinātu visas sabiedrības interešu ievērošanu. Diemžēl daudzas idejas, kuras toreiz izvirzīja Tautas fronte, nav īstenojušās dzīvē – mums ir jānoiet garš ceļš, lai Latvija kļūtu par tiesisku valstī šā vārda tiešā nozīmē, jāizskauž korupcija, jānovērš politiskās un ekonomiskās varas saplūšana, lai novērstu iespējas “nozagt valsti”.
Toreiz, pirms 15 gadiem, mēs nevarējām pat iedomāties, ka sabiedrības diferenciācija kļūs krasi izteikta, ka īsā laikā radīsies bagāto jeb tā saukto “biezo” slānis un tāpat kā A.Čaka laikā “uz stūra lūgs naudu ubags sev greizs”. Tomēr, atskatoties uz 15 gadiem, man šķiet, ka Tautas frontes galvenie principi ir sasniegti. Esam atjaunojuši savu valsti, latviešu tautai ir noteikts valsts valodas statuss, ir pārtraukta migrācija, kad Latvijā tika iepludināti simtiem tūkstošu strādnieku no Krievijas un citām republikām, pastāv vārda brīvība.
Pieminēšu arī tos LTF aktīvistus, kuri aizgājuši mūžībā. Tas ir toreizējās 11.PMK grupas vadītājs I.Rudzītis, J. Sockis – Druvienas pamatskolas direktors, J.Liepa – Tirzas grupas vadītājs un citi.
Pēteris Smoļskis, bijušais LTF Gulbenes nodaļas valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks no 1988.līdz 1992.gadam, LTF 2.un 3.sasaukuma Domes loceklis, LTF 1., 2., 3. un 4.kongresa delegāts
