Romāns turpinājumos. 18. “Astrīda aizvien man pārmet, ka esmu arī mājās kā dakteris, kas neuzklausa savus padotos. Savas domas jūs laikam vienmēr paturat pie sevis,” tā Teodors.
Romāns turpinājumos. 18.
“Astrīda aizvien man pārmet, ka esmu arī mājās kā dakteris, kas neuzklausa savus padotos. Savas domas jūs laikam vienmēr paturat pie sevis,” tā Teodors. “Darbā, man liekas, gan valda pilnīga demokrātija un koleģiālas attiecības. Parunāsimies par dzīvi un tām problēmām, ar kurām esmu šobrīd aizņemts! Man vajag šoreiz jūsu padomu un palīdzību. Astrīda arī domā, ka saruna nav jāatliek. Patiesībā jautājums tiešām ir ļoti steidzams, gandrīz neatliekams.”
“Es tūliņ! Atnesīšu tēju!” Velda dodas uz virtuvi un Astrīda viņai seko: “Paņemsim pie tējas siera cepumus! Saruna tiešām nav paredzēta nepatīkama. Vienkārši tāpat… Tedis grib parunāt par savām darba lietām, uzklausīt jūsu domas. Ir kāds priekšlikums.”
Labu brīdi šķind tikai tējkarotes, glāzēs cukuru izmaisot. Istabā ir omulīga puskrēsla, kas kliedē Veldas satraukumu. Kāpēc gan viņai būtu jāuztraucas? Interesanti, kas aiz ādas šim zinātniekam! Velda beidzot ir nomierinājusies. Viņas darbam jau nu briesmas nedraud, nekas par to neliecina. Viņa labi saprotas ar Astrīdu, Artūram viņa ir kā lielā draudzene. Viss ir kārtībā!
“Atcerieties, ka es jums stāstīju par mūsu firmas darbu, interesantu un vajadzīgu. Mēs laimīgus darām bezbērnu pārus. Mēģeņu bērni vairs nav nekāda sensācija. Mūsu laulātie pāri ir gan bagāti, gan vidusmēra ģimenes cilvēki. Kādām desmit bezbērnu ģimenēm gadā visus izdevumus sedz valsts programma. Pārējiem bērniņu gribētājiem pašiem jāfinansē izdevumi vai jāpaliek ar nerealizētām cerībām… Problēmas parasti gadās ar bērna iznēsāšanu, ja uz to nav spējīga sieva. Šūnas mēdz būt dažādas: abu vecāku, donoru, viena no vecākiem. Ja tās ir veselas un attīstīties spējīgas, viss notiek un sieviete pati iznēsā bērnu. Komplicētāk, ja bērna izaudzēšanā vajadzīga palīdzība no malas. Kandidātu vēl nebija trūcis. Daudzas sievietes, tā sauktās brīvprātīgās izpalīdzes, nākas dažādu apstākļu dēļ arī izbrāķēt. Ne visas atbilst prasībām. Reizēm ģimene pati sarunā radinieces, kas uzņemas šo misiju: māsas, arī mātes, retāk ģimenes draudzenes. Tas ir ļoti kutelīgs jautājums, jo sieviete, kas bērnu iznēsā deviņus mēnešus savās miesās, ne vienmēr spēj atiet malā kā sava veida dzeguze. Starp viņu un bērnu grūtniecības laikā ir izveidojušās emocionālās saites, tās ir jūtas, kas raksturīgas katrai normālai sievietei. Mums pašreiz ir viens gadījums: iztikusi uzņēmēja ģimene, bet ziniet – bagātie arī raud… Dzimumšūnas abiem veselas, bet sieviņa …nevar bērnu iznēsāt, bet tā gribas savu! Tā ir normāla vēlme, ar specifiskām jūtām un emocijām. Ne katra sieviete spēj šādā surogātmātes ādā iejusties un piekrist darbam, kaut ļoti labi atmaksātam deviņu mēnešu garumā. Katra gribētāja jau arī neder. Es pats šo jautājumu uztveru pārāk emocionāli. Tas nav mans lauciņš meklēt atbilstošu kandidāti… Tikai šoreiz…”
Brīdi Teodors klusē un malko tēju. Astrīda tēju tikai maisa, periodiski pamādama ar galvu kā vīra teikto apstiprinot.
“Jūs taču priekšlikumu neizsakiet man?” Velda gandrīz čukstus saka. “Nesaprotu, kāpēc to man visu stāstāt, dakter? Vai es izskatos pēc tāda inkubatora, kas…”
“Jums priekšlikums netiek izteikts! Dies” pasarga, neapvainojieties! Teodors zina par jūsu māsas Īvandes dzīves klizmām. Nedzemdējušas sievietes kā jūs parasti atkrīt jau paša fakta dēļ. Tā būtu pārāk liela psiholoģiska problēma. Tur jābūt sievietei, kas saprot, uz ko iet un kāpēc un kurai ir arī grūtniecības pieredze, savs bērns. Varbūt tā varētu būt jūsu māsa?” tā Astrīda.
“Protams svešā sieviete veic savu darbu komerciālu apsvērumu dēļ. Tas skan tik nepatīkami: tik specifisks darbs, komerciāli apsvērumi…” dakteris turpina. “Nauda, ko bagātie pāri ir ar mieru maksāt par pakalpojumu, ja tā var teikt, nav mazā. Tādu naudu parasts cilvēks var nopelnīt tikai vairāku gadu laikā vai pat nenopelnīt nekad. Tas var būt pat piecciparu skaitlis. Galvenais ir tas, ka kandidātei šoreiz jāatrodas drīz, tuvāko dienu laikā. Bija viena sieviete, bet neizrādījās piemērota, jo bija aizdomas, ka viņa agrāk aizrāvusies ar alkoholu un narkotikām, kas galīgi neder. Jau tā viss process ir nepārredzams un sarežģīts. Sasodīti komplicēta lieta! Ja dažu dienu laikā kandidātes nebūs… Redziet, arī mūsu darbā ir milzums problēmu un iespējami visdažādākie sarežģījumi. Tā ģimene gaida, laiks iet, bet potenciālās surogātmātes kandidatūras nav. Vēl dažas dienas, tad cerību ģimene, kā es to saucu, jāinformē, ka “inkubators” izgājis no ierindas un viss jāsāk no gala.”
Velda no šīs sarunas ir vairāk nekā apjukusi. Ne par ko tādu Īvande droši vien nebija ne dzirdējusi, ne domājusi. Viss jāpārdomā, jāapsver. Kā māsai izteikt priekšlikumu?
