Romāns turpinājumos. 2. Bija jāveic daudzas analīzes, procedūras, izmeklējumi. Gaidīt rindā uz bezmaksas valsts apmaksāto procedūru viņi nevēlējās.
Romāns turpinājumos. 2.
Bija jāveic daudzas analīzes, procedūras, izmeklējumi. Gaidīt rindā uz bezmaksas valsts apmaksāto procedūru viņi nevēlējās. Kramiņu ģimene bija pārtikusi un varēja bez lielām problēmām visu atmaksāt, apzinoties, ka tas ir tikai sākums. Viņi šinī izlemšanās periodā bija gājuši cauri visam: uzmundrinošām sarunām, klusiem un šaubu pilniem pārdomu brīžiem, strīdiem, asarām. Bija atkāpšanās no ieceres, Ivetas histēriskās reakcijas rīta stundās un mierīgi divvientulības vakari, kad iecerei pieauga zelta spārni un attiecībās viss liekas tik stabili. Apsverot bērna radīšanas savdabīgo, netradicionālo procesu, viss šķita kā pasakā, kurā ir daudz grūtību un notikumu, bet paredzamas laimīgas beigas. Iveta gara acīm sapņos jau redzēja savu veselo un skaisto zīdaini. Tik ļoti viņa bija noilgojusies pēc mazuļa! Tik ļoti! Līdz šim tikai sapņos daudzu gadu garumā viņa bija skūpstījusi zīdaiņa pierīti, glaudusi savu galvu pie gaišajiem, sprogainajiem matiņiem, apskaudusi katru sievieti, kas iznēsāja bērnu, kas stūma bērnu ratiņus vai veda savu mazuli pie rokas. Viņa reizēm jutās kā slima, bija daudzkārt apmeklējusi zintniekus, dziedniekus, ekstrasensus. Bez panākumiem. Viņas klēpis bija tukšs. Mātes jūtas viņā kliedzin kliedza gan nomodā, gan sapņos: “Gribu bērniņu, kaut mazu maziņu, kā pasaku īkstīti, ko audzēt lielu! Palīdzi, Laima!” Pamodusies viņa gauži raudāja, jo sapnī bija licies, ka izsapņotais bērns ir nozagts vai viņas vainas dēļ pazudis.
Tādus vienāda satura sapņus par bērna pazušanu Iveta redzēja bieži. Tikai pēdējo piecu gadu laikā sapnis bija atkāpies. Tā vietā bija vienkārši, greizsirdīga satura sapņi bez bērna tēla: te viņai likās, ka Ivars viņu ir pametis, atradis citu sievieti. Viņa sapnī kāvās no sirds, sita un skrāpēja tai sapņu sāncensei un pamodās nosvīdusi, un ilgi nevarēja atgūties. Laikam viņas nervu sistēma sāka uzdot, līdz beidzot šī pēdējā iespēja.
Tagad Kramiņu kopdzīve, attiecības, domas un runas tika pakārtotas vienam mērķim – viņu bērnam, ko radīs, pateicoties zinātnes sasniegumiem. Bija arī reālas problēmas. Pirmkārt, veselības stāvoklis ne Ivetai, ne Ivaram pēc ārstu novērtējuma nebija teicams. Šūnas, kuru pirmsākums būs bērns, abu vecāku organismā bija jānobriedina veselas un izcilas, balstoties uz pēdējiem zinātnes sasniegumiem. Ivars atmet smēķēšanu, pilnībā atteicās no alkohola. “Vai pēc tam tā arī būs?” Iveta gribēja zināt, bet viņš neteica ne jā, ne nē, acīmredzot nebūdams pārliecināts, cik ilgi noturēsies paraugvīra lomā. Līdz šim jau nebija nekāds svētais, kaut arī ne hroniķis. Bez darījumu pasākumiem biznesā, kuros kā obligāta piedeva bieži ietilpa arī alkohols, nevarēja sekmīgi vadīt savu uzņēmumu. Tagad no tā visa vismaz uz laiku bija jāatsakās. Šūnu atveseļošanās laikā abi rūpējās par veselīgu dzīvesveidu, ēda tikai izmeklētu un dārgu pārtiku. Ivetai – līdz tam ļoti miniatūrai sievietei – nācās lietot uzturu, kādu viņai daudzu gadu garumā aizliedza svara vērotājos. Viņas uzturu koriģēja dietoloģe Lilita. Daudzu rekomendēto ēdienu garšu viņa jau sen bija piemirsusi. Iepriekšējās notievēšanai paredzētās diētas nācās piemirst vismaz līdz tam laikam, kamēr būs veikts svarīgais eksperiments, kā Ivars nosauca visu šo sagatavošanās procesu…
Iveta tagad svēra virs sešdesmit kilogramiem un pati sev likās nepiedodami resna. Tāda viņa sev nepatika, taču nācās samierināties, jo olšūnām, kuras brieda Ivetas organismā, bija jāatbilst noteiktiem, veselīgiem standartiem, kam jāgarantē vesela bērniņa aizsākums. Ivars par sievas svaru un izskatu neuztraucās. Tieši otrādi – uzteica viņas maigos apaļumus un tuvības reizēs bija īpaši aizrautīgs, un teicās no jauna sievā iemīlējies. Piecpadsmit laulības kopdzīves gadu laikā bija pierasts, ka Iveta ir miniatūra, gandrīz ēteriska būtne. Profesors bija izteicis minējumu, ka tieši dažādās diētas, kuras Iveta bija lietojusi gadiem, panākot iedomāto ideālo svaru, bijušas neauglības un spontāno abortu iemesls. Būtu viņa to agrāk zinājusi… Varbūt Ivars būtu samierinājies ar resnuli, kura spēj radīt viņu kopīgos bērnus? Tagad bija par vēlu sevi šaustīt, jo nekas nebija labojams.
