56. Velda viņu nemierina, un viņu sarunas ir par Veldas dzīvi, viņas lielo mīlestību un cerīgo nākotni, kas vairs nav miglā tīta.
56. Velda viņu nemierina, un viņu sarunas ir par Veldas dzīvi, viņas lielo mīlestību un cerīgo nākotni, kas vairs nav miglā tīta. “Kad tu tiksi brīva, mēs ar Gintu rīkosim kāzas… Viņš domā, ka Romānu vajadzētu ņemt no bērnunama pie mums ģimenē, sākumā kā audžudēlu. Puika raksta man vēstules un gaida. Gints ir vienreizējs, tik saprotošs. Varbūt viņš neapzinās lielā zēna, kas dzīvē tik daudz cietis, audzināšanas grūtības. Baidos tikai, vai tā būs vienmēr un vai es savu izredzēto pārāk neidealizēju. Var taču būt arī laimīga dzīve? Mums visiem, tanī skaitā arī tev un Rihardam. Lāči piedāvā vismaz pagaidām dzīvot viņu lauku mājās, kuras vajagot arī uzraudzīt. Tikai divdesmit kilometrus no pilsētas.”
Gintu Lāči iecelšot par mājas pārvaldnieku. Pagaidām nezinu, ko tas nozīmē un kādi būs mūsu pienākumi. Mēs māju jau apskatījām. Drīz arī tu to redzēsi. Mājai ir divas atsevišķas ieejas, un plašuma pietiks visiem, arī kad Lāči tur dzīvos vasaras atvaļinājumā. Mēs, māsiņ, tiksim tikpat kā uz zaļa zara! Man piedāvā darbu Lāča klīnikā un visai labu algu. Būs beigušies arī mani kalpones gadi!”
Un viņas kādu brīdi sēž, cieši apkampušās. Netālās laimes nojausmas ir tik saldas. Negaisa mākoņi gar pamali ir aizslīdējuši, neskarot viņus. Ir kļuvis vēsāks. Zemu, gandrīz skarot zāli, lido svīres, veseliem bariem. Ir izvesta jaunā putnēnu paaudze, kas trenē spārnus tālajam lidojumam uz siltajām zemēm.
“Nezinu, kā esam izpelnījušies tādu likteņa labvēlību. Vai tiešām turpmāk viss mūsu dzīvē nokārtosies un es arī pamodīšos no šī murga?” vaicā Vita.
“Es atkal būšu Īvande. Tu arī mani jau sen neesi saukusi kristītajā vārdā, vienmēr uzrunājot tikai par māsu. Vitas misija drīz beigsies. Kaut kur klīnikā dokumentos paliks Vitas Avotas dati un neviens neprasīs, kā to sievieti – surogātmāti – patiesībā sauca. Man taču būs jāatsakās no piedzemdētajiem bērniem, un tos adoptēs Kramiņi. Kā tas izskatīsies dzīvē? Ja nu es pārdomātu? Joks, protams! Man nav tādu plānu! Iveta tad sajuktu vai prātā. Likums ir manā pusē. Droši vien Kramiņi jau kārto visus papīrus, lai man tikai jāparakstās un miers… Tad viņi laikam taču noskaitīs pielīgto naudu. Tas nu gan būs neierasti! Man izmaksās algu… naudu, kādas mums nekad nav bijis.
