Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Alūksnes rajonā policists nošāvis vīrieti, kurš uzbrucis tiesībsargam ar nazi. Pirms šī traģiskā notikuma policija saņēma ziņu no zēna, ka viņa māti fiziski iespaido vīrietis. Vainīgais nereaģējis ne uz mutisku aicinājumu nolikt nazi, ne uz brīdinājuma šāvienu gaisā.
Šajā situācijā, kad policists jau bija raidījis brīdinājuma šāvienu, bet vīrietis turpināja būt agresīvs un apdraudēja visu klātesošo dzīvības, policists rīkojās pareizi, izšaujot vēlreiz un apturot šo vājprātu.
Tagad, kad pēc notikušā aizritējušas pāris dienas, visi ir gudri spriest, kā pareizi bija jārīkojas policistam. Tas, ka alkohols padara cilvēkus neaprēķināmus, ir tiesa. Un šādās reizēs, kad cilvēka prāts ir nekontrolējams, visvairāk cieš apkārtējie. Un vai vīrieti vispār var saukt par vīrieti, kurš sit sievieti? Kur vieta ir tādiem, kuri iespaido citus gan fiziski, gan emocionāli un kuru tuvumā nevar justies droši?
Žēl, protams, šīs sievietes un viņas bērna, kuriem nācās to visu pārdzīvot, kā arī policista, pret kuru tagad uzsākts kriminālprocess, bet ne agresora, kurš paša radītajā traģiskajā notikumā ir gājis bojā. Protams, mūsu sabiedrība nekad nebūs ideāla un nebūs tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt, jo parasti atrodas tādi, kuriem cilvēciskās attiecības, izturēšanās, cieņa, sirdsapziņa, žēlsirdība, labestība, godīgums ir sveši un nesaprotami jēdzieni.
Ļoti vēlētos, lai mūsu sabiedrībā nav šādu varmāku un situāciju, kurās jānoraugās bērniem, kad tiek sistas un pazemotas viņu mammas.
