Senioru vecums esot skaists dzīves posms, kurā iespējams atpūsties un darīt to, kas sagādā prieku! Tā tam būtu jābūt. Bet vai pie mums tā ir? Kāda aptieka Latvijā uzsākusi sadarbību ar populāriem latviešu aktieriem Ilzi Vazdiku un Leonu Krivānu. Droši vien arī jūs televīzijā esat pamanījuši šo reklāmu – viņi reklamē 20 procentu atlaidi aptiekas precēm. Šī aptieka viņus nosaukusi par aptiekas goda senioriem ar domu veicināt sabiedrības izpratni par senioru problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Mērķis jau labs, tikai man nezin kāpēc, redzot šo reklāmu, kļūst skumji, jo ārzemju aktieri reklamē dažādas ekskluzīvas lietas, piemēram, jaunas automašīnas, smaržas, sporta apavus… Mūsu aktieri iesaka lietot “panzilānu” un apmeklēt aptieku, kura sola senioriem atlaides. Kāds pieprasījums, tāds – piedāvājums… Tas uzskatāmi parāda mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmeni un veselības stāvokli. Mums daudz tiek uzsvērts, ka par savu veselību un vecumdienām jādomā, ka visu nevar ēst, jāseko līdzi svaram, ka jākrāj nauda vecumdienām dažādos pensiju līmeņos utt. Reizēm no tā visa jūties noguris, jo gribas vienkārši dzīvot. “Kas tad tā būs par dzīvi, ja tu sev aizliegsi visu patīkamo, piemēram, ēdienu. Tā būtu neizmantoto iespēju dzīve. Jaunībā nevajag domāt par vecumdienām,” uzskata Ilze Vazdika. Arī Leons Krivāns piekrīt, ka dzīvē jāizmanto visas dotās iespējas. Un gribas tam piekrist. Nav arī saprotams, kāpēc nav vienprātības par oriģinālajiem medikamentiem un ģenēriskajiem. Aptiekā saka – tā pati sastāvdaļa, valdība saka – pērciet lētākās zāles, jo tās ir tādas pašas kā oriģinālās, bet lielākā daļa ārstu dod priekšroku oriģinālajiem medikamentiem. Tad kam lai tic? Varbūt tomēr varētu visi kopā vienoties, lai pacientam nav jāšaubās, ko tad īsti pirkt. Tagad norit diskusijas par 5 % pievienotās vērtības nodokli medikamentiem līdzšinējo 12 % vietā. Bet, ja no 10 eiro tie ir tikai 70 centi, jāšaubās, vai tas dos manāmu ietaupījumu, lai gan arī tas ir vismaz kaut kas. 9.februārī sāks piemērot ES Viltoto zāļu direktīvu, nosakot detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz zāļu iesaiņojuma. Medikamenti atkal kļūšot dārgāki, jo, lai aizsargātos pret zāļu viltojumiem, jāveic virkne dažādu pasākumu. Tas ir tāds nebeidzamais riņķa dancis, kurā skaidrs ir tikai viens – zāles cilvēkiem vajadzēs vienmēr un viņi tās pirks.
