“Visu mūžu esmu nodzīvojusi Lizumā, un te man patīk,” atzīst Zaiga Samsone, kurai ikdiena paiet, uzņēmumā SIA “Skrīveru saldumi” tinot konfektes “Gotiņa”.
Zaiga atzīst, ka Lizumu nemaz nevar salīdzināt, kāds tas bija viņas bērnības gados un tagad. “Skola ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, izremontēts kultūras nams, uzceltas mājas, ierīkota pamatīga sporta zāle, atvērti vairāki veikali un frizētavas, nobruģētas ietves, atvērtas ražotnes. Lizums ir ļoti progresējis.”
Uztrauc nodokļi un pensionēšanās vecums
Zaiga uzskata, ka tagad dzīvot ir labāk. Atceroties savus pirmos skolas gadus, viņa stāsta, ka pusdienu maizīte pašiem bija jāņem līdzi, skolā bērniem bija tikai uzvārīta tēja, pusdienu galda nemaz nebija. Vēlāk, ja gribēja nopelnīt brīvpusdienas, bija jānostrādā attiecīgs dienu skaits kolhozā. “Kopīgi pastrādāt – tas jau nebija nekas slikts. Atceros kartupeļu talkas rudeņos kopā ar skolasbiedriem – bija jautri,” stāsta Zaiga.
Lizumniete ir apmierināta ar savu dzīvi, jo var normāli nopelnīt un dzīvot. Viņa atceras, ka agrāk bija naudas gana, bet veikalā nevarēja neko nopirkt. Bija jāstāv garās rindās un preces bija uz taloniem. “Tagad veikalu plaukti ir bagāti ar dažādu produkciju. Manuprāt, tagad dzīvot tomēr ir labāk. Vienīgi uztrauc bezdarba palielināšanās, arī nodokļi varēja būt mazāki. Vēl par ko es tiešām jūtos aizvainota no valsts puses, ka tagad sievietes vairs nevar aiziet pensijā no 55 gadiem, kā tas bija agrāk. Sievietēm pie pensionēšanās vecuma pielika vēl septiņus gadus, un tas sievietei ir daudz,” spriež Zaiga.
Kurš grib, tas darbu atrod
“Mēs jau varam kliegt un bļaut, nosodīt valdību par nepadarītajiem darbiem, bet ar to jau neko nepanāksim. Kas grib strādāt, tas darbu atrod un strādā. Jā, piekrītu tam, ka mums varbūt nav iespējas nopelnīt tūkstošus, bet savai iztikai nopelnīt tomēr var,” saka Zaiga.
Sagaidot valsts 90. dzimšanas dienu, Zaiga kolēģiem, radiem, paziņām un visiem, kuri dzīvo šajā zemē, novēl veselību, darbu un saticību ģimenē, kas, pēc viņas domām, ir visbūtiskākais, lai cilvēks justos labi. “Es ļoti vēlētos, lai mūsu valstī visiem būtu darbs un lai nevienam nav jādomā par to, vai rītā būs ko ēst vai ne.”
Lizumnietei nav vienaldzīga attieksme ne pret savu valsti, ne tās svētkiem, tāpēc svētdien viņa dosies uz pagasta kultūras namu, lai tur kopā ar citiem pagasta ļaudīm atzīmētu valsts dzimšanas dienu.
