Operdziedātājs, skaista baritona īpašnieks mūsu novadnieks Nauris Indzeris rīt, 28.jūlijā, būs to novadnieku pulkā, kuri ne tikai uzstāsies koncertā Vecgulbenes muižas parkā, bet piedalīsies arī konferencē un vēl citos Novadnieku dienu pasākumos. Ar Gulbeni māksliniekam joprojām saistās patīkamas, jaukas un arī jautras atmiņas.
“Gulbenē notika daudz labu lietu, kas saistījās gan ar mūziku, gan sportu. Muzicēt sāku kopā ar Aldi Zaļūksni un Ralfu Rubeni tajā laikā, kad vēl darbojos pionieru namā. Skolā spēlēju teātrus, īpaši Jaungada pasākumam tika veidoti dažādi uzvedumi. To, ka man ir laba balss, sāku apzināties tikai pēc balss lūzuma, kad jau mācījos vidusskolā. Man patika ne tikai mūzika. Biju arī liels fantazētājs. Rakstīju dzeju. Kopā ar puišiem savulaik darbojoties grupā “5.šlaka”, visām dziesmām vārdus rakstīju es. Tagad vairs dzeju nerakstu. Vienīgi tad, ja kādai operetei tulkojumā ir vārdi, kas savirknēti bez jēgas, tad parasti ar operdziedātāju Sonoru Vaici abi apsēžamies un sadzejojam vārdus tā, kā mums pašiem patīk,” stāsta Nauris. Jāpiebilst, ka skolas gados viņš aktīvi nodarbojies ar sportu. Aktīvās sportista gaitas beigušās pēc traumas, tāpēc tās aizstātas, spēlējot pankroku, deju mūziku, repu, muzicējot ne tikai grupā “5.šlaka”, bet arī grupā “Klaidonis”. Jau tajā laikā viņā mājojusi paša vēl neapjausta skatuves mīlestība. Vai gan citādāk Nauris būtu devies uz Valmieru, lai mācītos Viestura vidusskolas teātra klasē, kur skolotājs Zigurds Ķesteris devis tādas zināšanas, kas tiek paturētas prātā vēl šodien.
Patīkami tikties ar novadniekiem
Nauris atzīst, ka vienmēr ir patīkami uzstāties savu novadnieku priekšā. Dziedātājs joprojām atceras pagājušos Novada svētkus, kas izskanēja ar krāšņu uzvedumu Jaungulbenē. “Uzvedumā bija iesaistītas lielas ļaužu masas. Bija patīkami sajust cilvēkus sev apkārt, ka mēs visi kopā spējām paveikt lielu darbu. Tur katrs bijām radošs pats par sevi. Saliekot visu kopā, veidojās viens veselums. Nekas nenotika stīvi. Viss izdevās. Šogad ir koncerts, tāpēc kopā ar novadnieku mūziķi Valdi Zilveri cītīgi strādājām pie dziesmu apguves. Mācījos tekstus, kopīgi transponējām atsevišķas melodijas vietas, no solo dziesmās izveidojām duetus, lai varētu dziedāt kopā ar kolēģi Sabīni Krilovu. Domāju, ka Sabīne būs laba dziedātāja, jo viņai ir talants. Žēl tikai, ka Latvijā vokālās mākslas tirgus ir mazs un jau pārāk piesātināts,” uzskata Nauris, kurš, sadarbojoties ar Latvijas Operetes fondu, šobrīd dzied daudzas galvenās lomas dažādās izrādēs.
Operetes cienītāji, piemēram, viņu iepazinuši grāfa Danilo lomā Ferenca Lehāra operetē “Jautrā atraitne”, kurā viņa skatuves partneres ir Sonora Vaice un Anta Jankovska. Naura baritons skanējis arī džeziskajā Paula Abrahama operetē “Balle Savojā”, Imres Kalmana operetē “Cirka princese”, dziedot mistera X āriju, un citās.
Savulaik viņš dziedājis Jevgeņija Oņegina lomu Pētera Čaikovska tāda paša nosaukuma operā Lietuvā. Tā bijusi laba pieredze. Par darba iespējām ārzemēs Nauris pagaidām nedomā, jo viņam ļoti daudz ko nozīmē ģimene. “Darāmā man pietiek tepat Latvijā. Lai jaunie mākslinieki iekaro ārzemes. Nupat Ikšķilē notika Operetes svētki. Koncerta pirmajā daļā pārsvarā dziedājām ārijas no Imres Kalmana leģendārās operetes “Silva”, jo ir doma, ka rudenī šī operete tiks iestudēta pilnībā. Būs jādzied galvenā – Edvīna – loma. Uz skatuves atkal būšu kopā ar Sonoru. Daudzus gadus līdztekus dziedāšanai kā vokālais pedagogs strādāju ar diriģenta Inta Teterovska vadīto jauniešu kori “Balsis”, ko uzskatu par ārkārtīgi augsta līmeņa kori. Ja pats esmu visam tam izgājis cauri, ja zinu šo procesu, tad ir vieglāk to iemācīt arī citiem. Tas palīdz arī pašam kā dziedātājam vienmēr būt labā formā,” uzskata Nauris.
Ar dziļu pietāti Nauris izsakās par diriģentu maestro Jāni Kaijaku, kas arī bijis viens no atspēriena punktiem, vedot pretim operetei. Dziedātājs cer, ka reiz pienāks laiks, kad Latvijā būs arī operetes teātris, kā tas bija savulaik. Izrādēs skatītāju rindas tukšas nestāvēja. To, ka cilvēkiem operetes patīk, apliecina kuplais koncertu apmeklējums.
Uz mājām atbrauc reti
Nauris atzīst, ka gribētos kopā ar ģimeni biežāk apciemot savus vecākus, kuri dzīvo Stradu pagastā, bet darbdienas un brīvdienas mēdz būt noslogotas. Nauris ir tēvs diviem bērniem. Dēlam Jurģim ir 15 gadu. Viņš šogad ir pabeidzis pamatskolu. Jurģis apņēmīgi turpinās mācības Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē. Nauris smejas, ka dēla kā pianista spējas savā labā neizmantojot. Laba sadarbība esot izveidojusies ar talantīgo novadnieku pianistu Rihardu Plešanovu. Ja rodas vajadzība pēc pianista kādā koncertā, atliekot tikai sazināties ar Rihardu. Viņš spējot izpildīt dažādu žanru mūziku. “Mēs cenšamies Rihardu nodarbināt un reizē arī audzināt,” joko Nauris. Arī 13 gadus vecā meita Justīne apmeklē Jāzepa Mediņa mūzikas skolas čella klasi. “Nav teikts, ka dēls un meita dzīvē izvēlēsies doties pa mūzikas ceļu, lai gan abi ir starptautisku konkursu laureāti. Ļaujam viņiem pašiem izdarīt savu izvēli.”
Ir jābūt atvērtam
Operdziedātājs – tas tikai vārdos izklausās viegli. Darbošanās mūzikas jomā nozīmē nemitīgu attīstību un sevis pilnveidi. “Lai panākumus gūtu kā dziedātājs, ir jābūt nenormālām darba spējām un neatlaidībai. Ir dziedātāji, kuri sabrūk psiholoģiski, jo skatuve prasa pārdzīvojumus. Tieši tāpēc arī man, strādājot ar jauniešu kora dalībniekiem, ir jābūt reizē arī psihologam, liekot viņiem saprast, ka, sasniedzot vienu mērķi, ir jātiecas uz nākamo, jo tikai tā ir virzība uz priekšu. Cilvēkam, kas izvēlas mūzikas ceļu, ir jābūt atvērtam, lai sevī uzsūktu to, ko pats vēlas. Ir jābūt iekšā mūzikā. Tā ir jāklausās. Laikā, kad dziedāja slavenais Kārlis Zariņš un Jānis Zābers, televīzijā tika translētas operas. Operu ārijas skanēja arī radiofonā. Kas skan šobrīd? Bum, bum. Bet, ko tur liegties, braucot automašīnā, arī es pats klasisko mūziku un operu ārijas neklausos. Skan Eiropas hītu radio,” pajoko Nauris. Nākotnes plānus gan operdziedātājs izvēlas paturēt noslēpumā. Gan jau paši klasiskās mūzikas cienītāji to uzzinās.
Fakti
◆ Nauris Indzeris dzimis 1973. gada 14. decembrī Gulbenē.
◆ Mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžas vokālajā nodaļā pie pedagoģes Lailas Grietēnas, 2004.gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūts maģistra grāds. Zināšanas papildinātas meistarklasēs Vīnē.
◆ Dziedājis Rīgas Muzikālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Klaipēdas muzikālajā teātrī. Šobrīd ir Latvijas Operetes fonda solists.
