“Esmu dzelzceļa entuziasts. Gada sākumā Latvijas presē plaši izskanēja informācija, ka viss tiek darīts, lai atjaunotu Gulbenes-Pitalovas dzelzceļu un vilcienu kustību tajā. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs bija apņēmības pilns ļoti aktīvi risināt šo jautājumu. Vai ir panākumi?” “Dzirkstelei” jautā gulbenietis Māris Auzāns.
Lai gan Latvijas un austrumu kaimiņa attiecībās šobrīd ir spriedze sakarā ar notikumiem Ukrainā, N.Stepanovs nav atmetis ideju par dzelzceļa atjaunošanu no Gulbenes uz Pitalovu. “Esmu tas, kurš veicina sarunas, taču nekas tik ātri nenotiek no manis neatkarīgu apstākļu dēļ,” viņš saka.
N.Stepanovs klāsta, ka pašlaik gan Latvijas, gan Krievijas pusē eksperti pēta, kāds būtu dzelzceļa pārvadājumu apgrozījums šajā posmā no Rīgas caur Gulbeni uz Pitalovu. “Ir teikts, ka nebūtu jēga vilcienus dzenāt pa tukšo. Taču Gulbenei dzelzceļa atjaunošana ar Krieviju nestu labumu. Samazinātos kravu pārvadājumu izmaksas. Dzelzceļa līnijas apkalpošanai tiktu veidotas jaunas darba vietas,” saka N.Stepanovs.
Padomju gados no Rīgas uz Abreni (Pitalovu) kursēja divu maršrutu vilcieni – caur Ieriķiem un caur Pļaviņām. Visi tie piestāja Gulbenes dzelzceļa stacijā. Vispirms vilcienu braukšanas ceļš arvien īsāks kļuva, kursējot caur Ieriķiem. Visbeidzot 1999.gadā tika slēgta līnija Ieriķi-Gulbene. Sliedes ir demontētas. Dzelzceļa līnijā Gulbene-valsts robeža (Žīguri) pārvadājumi beidzās 2001.gadā. Līdz ar to Gulbenes dzelzceļa mezgla stacija mūsdienās kalpo kā saskares stacija platsliežu līnijai Pļaviņas-Gulbene, pa kuru vēl kursē kravas vilcieni un retumis atbrauc arī kāds tūristu vilciens no Rīgas. Taču galvenā nozīme Gulbenes stacijai ir kā diendienā uz Alūksni kursējošā šaursliežu bānīša galapunktam un bāzes vietai.
Jau vēstīts, ka ideju par dzelzceļa līnijas atjaunošanu Pitalovas virzienā šopavasar konceptuāli atbaslstīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Līdz tam N.Stepanovs Gulbenē vairākkārt tika kopā pulcinājis novadu pašvaldību vadītājus, kuri atbalsta ideju par Pitalovas dzelzceļa līnijas atdzimšanu. Turklāt Gulbenes novada pašvaldība un daudzas citas šogad piedalījušās biedrības “Latvijas zaļie ceļi” dibināšanā ar mērķi rūpēties par vecajām dzelzceļa līnijām.
Tālāk par ideju pagaidām netiek
94