Ziemeļvidzemes politiski represēto nodaļu diskusiju kluba kārtējā sēde, ko organizēja Smiltenes politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valde, notika 23.novembrī Smiltenes kultūras un sporta centrā.
Ziemeļvidzemes politiski represēto nodaļu diskusiju kluba kārtējā sēde, ko organizēja Smiltenes politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valde, notika 23.novembrī Smiltenes kultūras un sporta centrā.
Šo pasākumu atklāja skolēnu sagatavota uzruna, kas bija ļoti emocionāla. Pēc tam runāja Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis, stāstot par pilsētu, kurā dzīvo 6000 iedzīvotāju, 80 procenti ir latvieši, vairāk nekā 2000 jauniešu ir ar augstāko izglītību un patlaban 300 jaunieši studē. Bezdarbs pilsētā ir trīs līdz četri procenti. Smiltenē visiem pietiek darba, jo atrodas divi lieli uzņēmumi, piemēram, 8. ceļu būves rajons, kas pazīstama ne tikai mūsu valstī. Šo uzņēmumu jau ilgus gadus vada mūsu pilsētā dzimušais un uzaugušais Jānis Līkans. Pilsētā ir liels kokapstrādes uzņēmums un vairāki pārtikas uzņēmumi, attīstās uzņēmējdarbība. Nākamajā gadā iecerēts būvēt lielu peldbaseinu ar 300 vietām.
Atbildīgus amatus un vadītāju posteni ieņem pašu pilsētā augušie cilvēki. Vecāka gadagājuma cilvēku skaits sarucis, bet bērnu un skolēnu skaits redzami pieaudzis. Daudzi apkārtējo pagastu iedzīvotāji brauc uz Smilteni strādāt. Varēja redzēt, ka priekšsēdētājs A.Mežulis lepojas ar savu pilsētu.
Runāja arī Blomes pagasta skolas direktore M.Vestfale. Viņa teica, ka atmiņas nedrīkst radīt naidu un sāpes. No Brantu pamatskolas 1949.gadā uz Sibīriju aizveda 17 bērnus. Jau kopš Atmodas pirmsākuma Blomes skola vāc atmiņu stāstījums un šinī vēsturē var katrs ieskatīties. No Blomes pagasta izvesti 88 cilvēki. Darbs ar bijušajiem represētajiem vislabāk padodoties skolotājai Inai Raiskumai un visiem skolēniem, kuri pieraksta cilvēku atmiņas un kārto fotogrāfijas. Viņi arī reizi mēnesī izdodot avīzi “Sāpju grāmata”. Neesmu dzirdējusi, ka mūsu rajonā būtu kāda tik aktīva skola. Mīļie skolotāji, pasteidzieties, jo pēc desmit gadiem visus šos smago ceļu staigātājus segs smilšu villainīte!
Balvus pārstāvēja skolotāja Margarēta Strazdiņa (vairāku grāmatu autore). No viņas izskanēja patiesas rūpes par mūsu šodienas jaunatni, kura tikai runā par savām tiesībām, bet savu pienākumu nemaz nepiemin. Viņa uzsvēra, ka skolās ar audzināšanu vajagot nodarboties skolēnu organizācijām – mazpulkiem, gaidām, skautiem, vanadzēniem un jaunsargiem. Viņas Rugāju pamatskolā darbojoties 45 mazpulcēni. Bērni pat valstī ieguvuši godalgotas vietas. Te, lūk, ir patriotiskā audzināšana un savas tautas vēstures uzzināšana. Skolās obligāti jāmāca Latvijas valsts vēsture!
Diskusijas izvērtās ļoti dzīvas, jo šiem cilvēkiem, kas šeit bija sabraukuši no Alūksnes, Balviem, Madonas, Limbažiem, Cēsīm, Gulbenes un Smiltenes pilsētas un apkārtnes, bija ko stāstīt un teikt. Tapa jaunas rezolūcijas, ko iesniegt valdībai. Tikai jāseko, lai tās tiktu izpildītas. Smiltenes politiski represēto nodaļu vada Dāvis Kampe.
No Gulbenes diskusiju kluba sēdē Smiltenē piedalījās politiski represēto nodaļas vadītāja Aira Anča, viņas vietniece Skaidrīte Skrabe, Aina Lapiņa un es.
