Cik droši un pasargāti jūtamies savā valstī? Šo jautājumu dzird uzdodam arvien biežāk dažādās aptaujās, pētījumos un tamlīdzīgi. Ukraina, kur notiek sīvas cīņas, kur valda agresija, taču nav nemaz tik tālu no mums, un situācija tur ir vairāk nekā drūma, jo nav nekā traģiskāka par cilvēku ciešanām un bojāeju, par nevainīgu cilvēku bojāeju. Šonedēļ ziņās noskatījos sižetu, kā Ministru prezidente Laimdota Straujuma tiekas ar mūsu bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Viņu abu sarunu apspriestie temati esot bijuši plaši, runājušas arī par situāciju Ukrainā, aktualizējot, cik naudas Latvija atvēlot aizsardzībai, kas patiešām it īpaši tagad ir ļoti svarīgi. Valdība esot apņēmusies izpildīt NATO prasību, aizsardzības budžetu palielinot līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta 2018.gadā. Tas esot agrāk, nekā bijis plānots iepriekš. Eksprezidente domā, ka tas būtu jāizdara vēl agrāk. Piekrītu. Nesapratni radīja, par ko šajā brīdī tā uzjautrinājās Ministru prezidente, smejoties sakot, ka nav naudas. Uz ko eksprezidente atbildēja, ka to, ka nav naudas, visi saprot. Un es atkal pilnībā viņai piekrītu, ka neieguldīt naudu drošībā var novest pie drūmām un bīstamām sekām. Tam ir labs piemērs, proti, to visi ļoti labi redzam, vērojot notikumus Ukrainā. Mūsu visu drošība – tas patiešām, eksprezidentes vārdiem runājot, nav luksuss, bet gan elementāra nepieciešamība.
