Latvijā dažviet Jāņu naktī notiek pliko skrējiens. Būtībā tas ir saistīts ar latviešu tradīcijām, tikai to nedarīja lielā pulkā. To Jāņu naktī darīja katra saimniece, plika apstaigādama savus laukus un tīrumus. Arī saimnieks to var darīt, jo šī lauku apstaigāšana ir maģiska. Tas ir arī ļoti veselīgi. Arī Ziemassvētkos pēc latviešu tautas tradīcijām ar plikām kājām iet pa sniegu. Tas viss ir saistīts ar auglību, tāpēc var sacīt, ka pamats pliko skrējienam kaut kāds jau ir.
Mēs bijām Drustos. Pa nakts tumsu pirms saullēkta mēs ezerā ielaidām nelielus plostus ar uguni. Meitas peldējās plikas vai arī tikai kreklos. Tas bija ārkārtīgi skaisti. Savukārt puiši kaili peldēja un stūma šos plostus. Tas viss kopā bija ļoti maģiski. Nopeldēties kailam Jāņu naktī ir ļoti svētīgi, tāpat kā Jāņu rītā kailam ripināties pa rasu ir svētīgi un veselīgi.
Droši vien es personīgi pliko skrējienu, kas līdzinās šovam, skatīties neietu un arī tajā nepiedalītos, jo Jāņu nakts tāpat ir piepildīta ar daudz skaistām tradīcijām. Bet man nav dotas tiesības nosodīt tos, kas tajā piedalās. Katrs var darīt, kā vēlas.
