Ja raķete neizsprāgst vai ir pārlūzusi, treknajos gados to met laukā. Taupības apstākļos mēģina salabot vai cenšas uzspridzināt tik un tā, stāsta Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics.
Tāpat arī vienīgo šampanieti taupa pusnaktij, dullumu pirms tam uzdzenot ar ko citu un nereti spēkus pārvērtējot.
Ik gadus šampanieša korķis ir liktenīgs vairākiem gadumijas svinētājiem, atgādina M.Šics. Korķis triecas ar lielu spēku un ātrumu, un acs nepaspēj pat pamirkšķināt. Trieciens pa acs ābolu vieglākajā gadījumā nozīmē sasitumu un asinsizplūdumu, kuram arī var būt nopietnas sekas. Pirmā palīdzība – sauss pārsējs, neberzēt, neskalot. Vēsumu var likt apkārt – uz vaiga kauliem, deniņiem, pieres, bet ne tieši uz acs. Obligāta ir acu ārsta apskate.
Plašākus bojājumus līdz pat acs zaudēšanai var sagādāt stieple vai plāna dzelzs sloksnīte, kas satur šampanieša korķi. Ja to nepaspēj noņemt, lidojumā dzelzs spēj pārgriezt gan vaigu, gan acs ābolu. Vīnu cienītāji gan zina teikt, ka šaut ar blīkšķi korķi griestos ir nelāgs ieradums, ko ievazājuši krievu huzāri. Īsts šampanietis no tā tikai zaudējot – gan aromāta, gan garšas ziņā.
Otra raksturīgākā Jaungada traumu grupa ir pirotehnikas izraisītie miesas bojājumi. Par īstu traģēdiju var izvērsties vēlme taisīt troksni ar īstiem kaujas ieročiem vai bisēm. “Ieroču seifa atslēgas jāatdod tādiem cilvēkiem, kuri nebūs pierunājami tās atdot,” pamāca M.Šics. Ja iekarsusī publika dodas laukā “uguņot”, ne tikai aukstuma dēļ vēlams kaut ko uzģērbt – labāk lai sāņus aizskrējusi raķete ieskrien kažokā, nevis trāpa pa pliku miesu. Ikviena apdeguma gadījumā pirmā palīdzība ir auksts, tekošs ūdens. Ja apdegums ir viegls, līdzīgs karstas putras radītam ikdienišķam apsārtumam, var izmantot mājas aptieciņas līdzekļus. Ja nopietnāks – nekādas eļļas vai smēres! Piezvanot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ir iespējams saņemt individuālu konsultāciju konkrētos apstākļos. Vienas receptes visiem neesot.
“Ja ir sniegs, deglis nereti it kā nodziest, tikai gruzd. Cilvēks iet tuvāk skatīties, kāpēc nedeg, un saņem triecienu sejā. Salocītas, pārlūzušas raķetes stutē kopā, bet labāk nevajag – neviens nevar pateikt, kurā virzienā tās lidos un kā sprāgs,” M. Šics ieteic nodzīt skopumu.
