Viens no pirmajiem apkaimē kļuva par Breša zemnieku. Ieguvis savā īpašumā cūku fermu, Fredis ķērās pie saimniekošanas.
6.
Viens no pirmajiem apkaimē kļuva par Breša zemnieku. Ieguvis savā īpašumā cūku fermu, Fredis ķērās pie saimniekošanas. Pusmūžu nodzīvojušais vīrietis ar pacilātu garu cēlās gandrīz vai ar pirmajiem gaiļiem un gulēt aizgāja vēlu vakarā.
Viena no labākajām īpašībām, kā viņš pats uzskatīja, bija spēja nenokārt degunu pat vissliktākajos apstākļos. Es esmu īstens zemnieks, viņš sev atkārtoja bez mitas. Ja dabas untumu dēļ veldrē sagūla labība vai izdega pļavās zāle, Fredis ar vēl lielāku apņēmību turpināja darbu. Viņš nepazina vārdu – bezizeja. Ja galva strādā un ir vēlēšanās, tad var izdarīt visu, viņš sprieda.
Cūkas izauga brangas, un Fredis tās pārdeva gaļas kombinātam. Tomēr kāroto “Valmet” traktoru nopirkt neizdevās, jo gaļas kombināts bankrotēja. Pats par sevi saprotams, cūku naudu Fredis nedabūja. Nākamajā gadā viņš iesēja divdesmit hektārus cukurbiešu. Tas taču ir izdevīgi, viņš sprieda. Izdevīgi tas būtu gan, taču, kā par nelaimi, tuvējā Jēkabpils cukurfabrika tika atzīta par maksāt nespējīgu. Transportēt cukurbietes uz Jelgavas rūpnīcu neatmaksājās, kaut vai iear izaudzēto zemē. Fredis to, protams, nedarīja. Novāca bietes, sabēra tās stirpās. Bankā aizņēmās naudu un nopirka piecpadsmit govis. Kaut arī piens tika iepirkts par smiekla naudu, tomēr Fredis cerēja tikt uz zaļa zara. Katru rītu viņa pagalmā ielīgoja dzeltena piena mašīna, un tas zemnieku darīja priecīgu. Reizēm piena kombināts laikus nesamaksāja naudu par pārdoto pienu. Ja Fredis to pacieta un dzīvoja kā mācēja, bet ar cerību sirdī, tad banka i nedomāja piekāpties: maksā procentus noteiktā laikā, citādi klāt vēl nāks soda nauda.
– Vai nav jocīgi? – Fredis domāja.
– Man ir liela nauda, kuru nevaru saņemt vajadzīgajā brīdī, un tajā pašā laikā esmu galīgs nabags, jo nespēju norēķināties ar banku.
Kādu dienu Fredis attapās, ka ir nonācis līdz tai kritiskajai robežai, kad saimniecībai ir jānonāk zem āmura. Ko darīt? Kur rast izeju?
Pavadījis bezmiega nakti, Fredis izdomāja, kā izgrozīties no nepatikšanām. Tiesa , pati ideja viņam likās ne visai patīkama, tomēr labāk tā nekā bez savas mājas un lopiņiem. Ar smagu sirdi viņš ķērās pie izdzīvošanas plāna realizēšanas.
***
Niedru audze stiepās tālu vien Dziļajā ezerā, arī miglas vāli neļāva saskatīt ūdens klajumu. Izmeklētājs nemaz arī necentās piekļūt ezeram. Niks Zvirbulis uzmanīgi virzījās straumes tecēšanas virzienā, aizmugurē Mareks centās piemēroties kolēģa garajiem soļiem. Upītes krastos auga biezi kārklu krūmi un baltalkšņi. Nokrakstēja sapuvis alkšņa stumbrs un koka gabals ieplunkšķēja ūdenī. Niks iesmējās skaļā balsī.
