9. Tas būtu tiktāl skaidrs. Bet izmeklētājam nedeva mieru pazudušais skolotājs. – Kur ir Maigonis Tauriņš? – Niks Zvirbulis uzprasīja.
9.
Tas būtu tiktāl skaidrs. Bet izmeklētājam nedeva mieru pazudušais skolotājs.
– Kur ir Maigonis Tauriņš? – Niks Zvirbulis uzprasīja.
Smīns nozuda. Tagad jau Fredis izskatījās norūpējies.
– Nesaprotu.
– Tiešām? Bet jūsu palīgs Uģis Neauls izrādījās runīgs. Un norādīja uz jums, – Niks Zvirbulis teica. Vai sekos atzīšanās? Uģis bija pazudis pirms dienas, aizmucis. Vai nu sajutis ko aizdomīgu un atstājis savu saimnieku vienu, lai strebj savārīto putru pats, vai arī aizbraucis kādās darīšanās. Nekas, lai Fredis domā, ka arī Uģis ir aizturēts.
– Kucēns, – Fredis nošņācās. – Ko es varēju darīt, ja man draudēja bankrots? Kā valsts pret mani izrīkojās, tā arī es. Dots pret dotu. Tas bija Uģis, kurš pasvieda ideju par spirtu. Viņam paziņas Rīgā, tā tas viss sākās. Esmu vainīgs. Bet Tauriņš… Es tiešām neko nezinu. Uģis pēc dabas ir šerps, brēca, ka skolotājs viņam licis divniekus un… Jā, Uģis kaut ko izdarīja… Reiz pie pudeles atzinās, ka gailis pakaļ nenodziedās…
– Tātad Maigonis Tauriņš ir bijis pie jums? – izmeklētājs izsecināja.
– Vispār… jā. Bet manis tad nebija mājās, – Fredis steidzīgi atbildēja.
– Jums nebija bail, ka Uģis arī ar jums var tāpat izrīkoties? – izmeklētājs painteresējās.
Bremze paraustīja plecus.
– Tātad Uģis Neauls ir organizators. Cik viņš jums maksāja?
– Man pietika, – Fredis norūca.
Uzdevis vēl vairākus jautājumus saistībā ar brūža darbību, izmeklētājs nolika Freda priekšā protokolu.
– Izlasiet un parakstiet.
Bremze nošvirkstināja ar pildspalvu uz papīra. Šajā mirklī kabinetā ienāca Mareks un pasniedza Nikam Zvirbulim kaut kādus papīrus. Uzmetis ātru skatienu nopratināmajam, Mareks pasmīnēja, tad pieliecās un iečukstēja Nikam ausī pāris vārdus. Niks Zvirbulis izbrīnā iepleta acis, kā neticēdams teiktajam, ieskatījās ekspertīzes slēdzienā. Izrādījās, ka Freda Bremzes pirkstu nospiedumi ir jau policijas kartotēkā, tikai ar citu vārdu un uzvārdu.
– Zili brīnumi, – viņš pie sevis nomurmināja, tad skaļi uzsauca Fredim: – Anatolij Sēkliņ, pietiek tēlot! Es tagad gribētu zināt arī to, kāpēc jūs uzdodaties par Fredi Bremzi? Atbildiet!
– Neko es jums neteikšu. Ja jau jūs esat tik gudri, meklējiet paši, – Anatolijs atcirta un lepni iztaisnojās krēslā.
– Nekas, gan tu vēl vilksi citu meldiņu, – Niks Zvirbulis sadusmojās. – Aizvediet viņu uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru, – Viņš pamāja diviem policistiem.
– Jo tālāk mežā, jo vairāk malkas, – Mareks noteica, kad aiz viltvārža muguras aizvērās durvis.
– Jā. Padomā tik! Pirms diviem gadiem Anatolijs Sēkliņš izgāja no cietuma. Bijis apcietināts par krāpšanos. Interesanti, kā viņš iepazinās ar īsto Fredi? Un kur pats Bremze tagad ir?
– Kad ar māsu aizbraucām pie Bremzes, šis Sēkliņš uzdevās par namatēvu. Varbūt viņš arī Fredi? – Mareks zīmīgi pajautāja un ar pirkstu novilka gar kaklu.
– Nezinu, nezinu. Tagad mums ir jau jāmeklē divi pazudušie. Jāaprunājas ar kaimiņiem, radiem. Būs jāsāk ar Bremzes bijušo sievu. Varbūt viņa ko zinās.
Ietarkšķējās mobilais tālrunis.
– Zvirbulis klausās… Labdien, Rūta, – pār Nika seju nolaidās priecīgs smaids. – Jā? Atradies jūsu tēvs? Jā… jā, labi. Es tūlīt braucu.
– Tauriņš? – Mareks nepacietīgi noprasīja.
– Jā. Slimnīcā. Rūta saka, ka viņš izskatās ļoti slikti un pilnīgi neko neatceras, kur ir bijis šo laiku.
* * *
– Ko var vēlēties no cilvēka, kurš divas nedēļas bez pārtraukuma ir dzēris, – ārstējošais dakteris paskaidroja. – Dzeramajam bija piejauktas zāles.
Mediķis nosauca medikamenta latīnisko nosaukumu.
Vai tik skolotājs netika turēts kā gūsteknis, Niks Zvirbulis nodomāja.
Dziļi iekritušām acīm, novājējis un bārdains, Maigonis Tauriņš izskatījās kā mežonis. Astrīda sēdēja uz gultas malas un turēja vīra roku. Pat Astrīdas stingrais tvēriens nespēja noslēpt Maigoņa rokas trīcēšanu.
– Labdien, – Niks Zvirbulis piesēda uz taburetes. – Izmeklētājs Zvirbulis.
– Mēs tevi meklējām, – Astrīda teica vīram. – Tu biji pazudis.
