“Tādas viņiem mājām ir durvis – katra citādākā krāsā. Dzeltenas, zilas, zaļas, koši sarkanas,” kolēģīte pusdienlaikā rāda bildes, jo tikko ir atgriezusies no brīvdienu ceļojuma. Mazliet drebinās un nevar sasilt, jo temperatūras starpība ir ievērojama.
Krustmeita sūta bildes ar brokastu zemenēm, saulē apdegušo degunu un smaidu līdz ausīm. Viņa tikko ir aizbraukusi uz Maltu – to, kas sala Vidusjūrā, ne ciems Latvijā. Laimīgie mūsdienu jaunieši – viņiem dažādos projektos ir iespēja apceļot visu pasauli, gūt jaunu pieredzi, iepazīt kultūru un cilvēkus, vajag tik būt aktīvam un piedalīties.
Agrāk, skatoties draugu ceļojumu bildes, es nevarēju saprast, kāpēc tik daudz parādās foto ar pašu ceļotāju un kādu objektu fonā. Man tik saistošs likās pats iemūžinātais objekts, bet to aizklāj mans draugs! “Es pie Eifeļa torņa”, “Es un kaktuss” – šādi un līdzīgi paskaidrojumi parādījās pie bildēm sociālajos tīklos.
Un tad manas meitas mani aizveda uz Londonu. Lēnām pastaigājoties, “izgaršojot” Londonas tiltus, autobusus, telefonbūdiņas un “Starbucks” kafiju, es nonācu līdz Tauera tiltam. Tik bieži redzēts filmās, grāmatās un citu ceļotāju bildēs, un te nu tas ir manā priekšā tik skaists un grandiozi liels! Sajūta bija pavisam sirreāla, vēlme nobučot vai katru tilta margu, un tajā brīdī es sapratu visus tos ceļotājus un viņu bildes, jo palūdzu meitu mani nofotografēt pie uzraksta “Tower Bridge”, lai pēc tam, jau mājās esot, saprastu, ka es tiešām tur esmu bijusi un to piedzīvojusi! Starp citu, blakus esošais Tauera cietums vakara izgaismojumā man likās tik jauks, gluži kā kāda no karalienes pilīm.
Arī man tagad ir bildes ar dažādiem kultūras pieminekļiem fonā. Kā apliecinājums sev, ka tas ar mani ir noticis. Kā īpašs sveiciens maniem draugiem tieši no manis, ne bezpersoniskas narcišu dobes kaut kur pasaulē, jo es sēžu pašā dobes vidū un smaidu.
Paceļosim, aizbrauksim līdz tuvākajiem kaimiņiem vai tepat pa Latviju! Tu esi bijis Maltā, nu tajā, kas Latvijā?
Priecīgas Lieldienas!
