1988.gada oktobrī un novembrī tautfrontiešu skaits Gulbenē pieckāršojas.
1988.gada oktobrī un novembrī tautfrontiešu skaits Gulbenē pieckāršojas
“Dzirkstele” turpina stāstīt par Gulbenes vēsturi. Šoreiz par Atmodas laiku un Tautas frontes atbalsta grupu darbību Gulbenes rajonā no 1988. līdz 1991.gadam.
Gulbenes tautfrontieši – bezpartejiskie
1988.gada vasarā līdz Gulbenei nonāca ziņas par jaunveidojamo sabiedrisko organizāciju – Latvijas Tautas fronti. Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis “Dzirkstelei” stāsta, ka 1988.gada 26.augustā Gulbenē izveidojās pirmā Latvijas Tautas frontes atbalsta grupa toreizējā gāzes saimniecības kantorī, kuru vadīja Alberts Joņins. 1988.gada 4.oktobrī Gulbenē notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas konference, kur par nodaļas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Smoļski, bet par vietnieku – Juri Zeibārtu. “Pētot, kādi cilvēki Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas grupās uzņēmās iniciatīvu, atklājās, ka tie pārsvarā bija bezpartejiskie, ar augstāko izglītību, dažādu nozaru pārstāvji. Savukārt skolu jaunatne Tautas frontes atbalsta grupās Gulbenē gandrīz nebija iesaistījusies,” skaidro A.Savickis.
Bijusī tautfrontiete un gulbeniete Irīna Zeibārte “Dzirkstelei” stāsta, ka viņai nebija šaubu, vai vajag piedalīties Tautas frontē vai ne. “No šodienas redzespunkta skatoties, varu teikt, ka tas bija vissvarīgākais politiskais, sabiedriskais process, kurā es esmu piedalījusies. Īpaši emocionāls bija frontes dibināšanas kongress. Tas bija ievērojamākais vēsturiskais notikums, kurā es piedalījos. Tajā laikā jutos pacilāti un pozitīvi,” atceras I.Zeibārte.
Risina aktuālas problēmas sabiedrībai
Tautas frontes Gulbenes nodaļa visvairāk nodarbojās ar dažādu akciju un pasākumu, kas bija saistīti ar kultūras vērtību saglabāšanu un genocīda upuru piemiņu, rīkošanu, kā arī ar sava viedokļa izteikšanu, parakstu un ziedojumu vākšanu.
Tautas frontes Gulbenes nodaļas biedri piedalījās visās manifestācijās un citos pasākumos, kurus rīkoja Latvijas Tautas fronte Rīgā. Apmēram 1000 cilvēku liela bija gulbeniešu kolonna 23.augusta “Baltijas ceļa” posmā Valmieras rajonā.
Latvijas mēroga pasākumu Tautas frontes Gulbenes nodaļa organizēja 1989.gada 2.decembrī. Vēstures un mākslas muzeja materiālos var lasīt, ka 1988.gadā bijušajā Litenes poligona teritorijā Sitas meža uzrādītajā apbedījuma vietā tika atrasti 11 virsnieku skeleti, pogas, lodes, čaulītes. Pēc speciālistu restaurēšanas darbiem šo virsnieku mirstīgās atliekas iesvētīja svinīgā dievkalpojumā Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā arhibīskaps Kārlis Gailītis. Karavīrus pārapbedīja Litenes kapos. Vienpadsmit balti krusti simbolizē šo un visu pārējo nezināmo karavīru atdusas vietu. Ik gadu 14.jūnijā Litenē notiek piemiņas pasākumi, lai atcerētos Latvijas armijas traģiskās likteņgaitas.
Savukārt 1991.gadā janvārī desmiti autobusu no Gulbenes rajona ik dienu devās uz barikādēm Rīgā, kur piedalījās stratēģiski svarīgo objektu apsardzē.
Tautas frontes Gulbenes nodaļas biedri aktīvi iesaistījās par ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanu, piemēram, Voldemāra Ezernieka iela atguva Skolas ielas nosaukumu, Puškina iela – Gaitnieku ielas nosaukumu.
Uzvar pašvaldību vēlēšanās
Tautas frontes biedru skaita straujākais pieaugums atbalsta grupās notika 1988.gada oktobrī un novembrī. Tautfrontiešu skaits Gulbenē šajā laikā pieckāršojās. “1989.gada janvāra tautas skaitīšanas rezultāti parāda, ka Gulbenes rajonā šajā laikā kopumā dzīvoja 28 194 iedzīvotāji, nacionālā sastāva attiecības: latvieši – 23 799, krievi – 3332, citu tautību pārstāvji – 1063. No visiem Gulbenes rajonā dzīvojošajiem latviešiem šajā laikā Tautas frontē bija iesaistījušies apmēram 6 procenti, bet no visiem rajonā dzīvojošajiem krieviem – apmēram 2 procenti, kā arī nepilns procents citu tautību pārstāvjiu,” stāsta A.Savickis.
Komunistiskā partija netaisījās nevienu ielaist savas varas monopolā, bet viss mainījās pēc 1989.gada 10.decembra pašvaldību vēlēšanām, kad Tautas frontes Gulbenes nodaļas kandidāti vēlēšanās uzvarēja. Tautas frontes pārstāvji nokļuva varas struktūrās. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka no 24 ievēlētajiem deputātiem 10 bija Tautas frontes biedri.
1989.gada janvārī veidojās arī Interfronte kā opozicionārs spēks Latvijas Tautas frontei. A.Savickis skaidro, ka tās veidošanās notika slepeni, kā viens no iemesliem bija tas, ka partijas rajona komiteja neatbalstīja šīs organizācijas nodaļas izveidošanu rajonā. Viņuprāt, sabiedrībā tas radītu nevajadzīgu spriedzi.
Latvijas Tautas frontei bija liela nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā, bet, kad Latvija 1991.gadā ieguva neatkarību, tās ietekme mazinājās, jo veidojās citas politiskās partijas un sabiedriskas organizācijas.
***
Fakti
1988.gads – Gulbenē veidojas Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas. 4.oktobra konferencē tiek nodibināta Latvijas Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļa.
1988.gads – darbu sāk mākslas skola.
1989.gads – atklāj sporta skolas jauno ēku.
1989.gads – Litenes nometnē nogalināto latviešu karavīru izvadīšana no evaņģēliski luteriskās baznīcas pārapbedīšanai Litenes kapos.
