Vēl tikai mazliet “apbružājies” kā deputāts Gulbenes novada domē. Šādu atbildību Guntis Princovs ir uzņēmies pirmo reizi mūžā un pats atzīst – tas viņam nācis negaidīti, jo vēlētāji ar savu balsojumu pacēluši viņu pārsteidzoši augstu. “Aģitējis par sevi netiku. Tātad saprotu, ka vēlētāji man ir uzticējušies un ir novērtējuši mani tādu, kāds es esmu. Tāpēc es kā deputāts cenšos turpināt strādāt saskaņā ar sirdsapziņu,” saka G.Princovs.
– Ko domājat pēc pusgada darba 17 novada deputātu sastāvā?
– Tagad redzu vietējās politikas virtuvi. Tāpēc mani priekšstati ir mainījušies. Esmu sapratis, ka nav nemaz viegli panākt to, ko vēlies. Sevišķi jau tāpēc, ka šobrīd “Reģionu alianse” ir opozīcijā. Es varu tikai izteikt savu viedokli vai paskaidrot, kāpēc balsoju tā vai citādi. Tas ir tikai normāli – katram balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu. Nožēlojis savu balsojumu pa visu šo pusgadu varbūt esmu reizes divas, bet kļūdīties var jebkurš. Saprotu, ka ar savu balsi iznākumu lēmuma pieņemšanā toreiz ietekmējis nebūtu, taču man bija iespēja parādīt savu attieksmi pret doto situāciju. Neesmu no tiem, kas par katru cenu aizstāv savu viedokli, strīdas. Varbūt tāpēc no politiskā viedokļa es palieku ēnā. Neviens manī nesaskata savu interešu vai ietekmes apdraudējumu. Uzskatu, lai politikā panāktu respektu pret sevi, ir vajadzīga bezkaunība. Man tas nav pieņemami. Cilvēki balsoja par mani, atbalstot tādu, kāds es esmu. Es negribu mainīties.
Gribu uzsvērt, ka “Reģionu aliansē” mēs, protams, pārrunājam jautājumus, kuru izlemšanā ir jāpiedalās, taču ikviens saglabā tiesības uz personisko viedokli. Ja manas domas nesaskanēs ar pārējiem, es balsošu tā, kā pats uzskatu par pareizu. “Reģionu aliansē” mēs šādu nostāju respektējam. Un pārmetumu nav.
Strīdi komiteju sēdēs deputātu starpā notiek. Tas ir labi, jo liecina par to, ka cilvēki domā un izsaka savu viedokli. Varētu pat teikt, ka tagad situācija sāk mainīties. Sākam vairāk dzirdēt cits citu, ieklausīties, kļūstam savstarpēji iejūtīgāki. Varam cits cita viedoklim piekrist vai nepiekrist, bet vismaz tā jau ir diskusija!
Sākumā mani pārsteidza tas, ka pie varas esošie apšaubīja iepriekšējos sasaukumos paveikto. Saskatīja kļūdas un aplamības vairāk nekā labo. Biju izbrīnīts tāpēc, ka liela daļa kritizētāju ir bijuši Gulbenes novada domes deputāti jau agrāk. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka varas partiju pārstāvjiem ir savi mērķi, ko viņi vēlas realizēt. Tas ir neapstrīdami. Pozitīvi ir tas, ka pārējie netiek ietekmēti, lai panāktu vēlamo balsojumu. Personīgi man neviens nav aizliedzis balsot tā, kā es gribu.
– Vai novada domē iestāžu vadītājiem ir jāpalielina algas?
– Tas ir jautājums, kas jāizvērtē kopumā. Ja lemjam par algu palielināšanu darbiniekiem, palielināsim arī vadītājam! Ja mēs taupām, tad taupām visi! Sociālajam taisnīgumam ir jābūt. Tomēr jābūt arī objektīvai izpratnei par reālo situāciju. Es neloloju ilūzijas, ka privātajā sektorā aplokšņu algas ir izskaustas. Ir jāņem vērā, ka speciālistam privātajā sektorā, iespējams, ir lielāki ieņēmumi, nekā pašvaldībā strādājot. Tāpēc novada dome var zaudēt labus un vajadzīgus darbiniekus. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā arī pieejamā informācija par vidējiem legālajiem privātajā sektorā strādājošo ienākumiem novadā. Ir jāsaprot, ka novadā iedzīvotāju skaits samazinās. Varbūt arī deputātu skaitu pašvaldībā vairs tik lielu nevajag? Varbūt ir tomēr jāsamierinās ar mazākām algām? Gribu minēt piemēru no pasaules prakses. Japānā pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas valstī sākās enerģētiskā krīze. Japāņi, kuri augstu vērtē darba ētiku, taupības nolūkā nolēma atkāpties no principiem. Rūpnīcas strādāja tikai dažas dienas nedēļā, lai taupītu elektrību. Ierēdņi pieņēma lēmumu ofisos nelietot gaisa kondicionierus un atkāpties no etiķetes apģērba kultūrā: sāka nākt uz darbu kreklos ar īsām piedurknēm. Tas nozīmē, ka ierēdņi nevērtēja sevi augstāk par pārējiem iedzīvotājiem. Valdīja princips: ja taupām, tad visi!
– Kadru purināšana novada pašvaldībā – cik vajadzīgi tas ir?
– Smags jautājums. Es piekrītu viedoklim, ka novada domes ēkā, iespējams, ne visi strādā ar simtprocentīgu atdevi. Taču, kad runa ir par konkrētām personālijām un metodēm, es nevaru piekrist tam, kas notiek novada domē. Pieņemu, ka ne visu zinu. Varbūt arī manī iekšā spēlē emocijas šajā jautājumā. Tomēr domāju, ka visas piedzīvotās situācijas ir bijusi dzīves skola, pirmkārt, tiem, kas vada novada domi, un tiem padotajiem darbiniekiem, kuri turpina strādāt. Tie, kas līdz šim bija slinkāki, ir sapratuši, ka var klāties plāni. Uzskatu, ka kadru tīrīšana nav pirmšķirīgs jautājums, jo tas izsauc pretreakciju. Vispirms darbiniekiem ir jānosaka uzdevumi un mērķi. Ja viņi netiek galā, nespēj izpildīt uzdoto, tad var runāt par kadru maiņu.
– Vai nav sajūtas, ka reizēm pietrūkst reālas saiknes ar iedzīvotājiem?
– Tāpēc jau mums novadā ir tā saucamie pagastveči, kuri iedzīvotāju problēmas var atnest līdz Gulbenei, ja mēs, deputāti, paši kaut ko neesam ieraudzījuši. Tāpēc pagastvečiem ir jāinformē mūs un jāprasa meklēt risinājumu. Protams, ka mēs, deputāti, katrā novada stūrī savu degunu iebāzt nespējam. Vietējie visu zina labāk. Sevišķi to jūtu sociālajā jomā, darbojoties deputātu pastāvīgajā komitejā, kas ir saistīta tieši ar šādiem jautājumiem. Reizēm ir morāli smagi. Ir jāsatiekas un jālemj par palīdzību cilvēkiem, kuru dzīves apstākļi bieži vien nav tie labākie. Atzīšos, ka tomēr ne visi ir ar vienu mērauklu mērāmi. Ir arī tādi, kuri situāciju izmanto ļaunprātīgi. Uzskata, ka pažēlos, iedos, piedos, viņiem atlaidīs parādus. Saprast tādus cilvēkus, kuri paši savā labā neko negrib darīt, ir visgrūtāk. Man personīgi gribas palīdzēt tiem, kuriem patiešām objektīvu apstākļu dēļ klājas slikti. Bet, kad atnāk kāds skaudīgais, kurš atrodas daudz labākā dzīves iespēju un izvēļu situācijā, taču ceļ pretenzijas, kāpēc tam tur palīdz, bet viņam ne, nolaižas rokas.
– Tālākā skolu tīkla optimizācija novadā ir neizbēgama?
– Paredzu, ka nepopulāri lēmumi šajā sasaukumā mums būs jāpieņem. Ilgtermiņā vērtējot, izvēles nav. Ir labi, ka mēs, deputāti, esam iesākuši apmeklēt novada izglītības iestādes, risinot sarunu aci pret aci ar izglītības darbiniekiem. Droši vien ir un būs tādi, kuri apšaubīs to, ko sakām.
Cik sāpīgi ir pārdzīvot izglītības iestādes slēgšanu, zinu no personiskās pieredzes, jo pats esmu strādājis Daukstes pamatskolā, kura tika slēgta. Mums, pedagogiem, tur bija nepilnas likmes, toties strādājām ar pilnu atdevi. Mēs bijām laimīgi un priecīgi tur darīt savu darbu, kamēr vien tāda iespēja tika dota. Daukstes pamatskolas slēgšanas pieredze nebija patīkama. Kad darbiniekiem tika izmaksātas kompensācijas, tās izrādījās mazākas, nekā viņi bija rēķinājušies. Skumji. Man arvien vairāk sāk likties, ka skolotājs ir nenovērtēts un neaizsargāts. Mēs aizmirstam, ka šajā darbā strādājam, mācot un veidojot jauno paaudzi. Prieks, ka bijušie Daukstes pamatskolas audzēkņi, kuri patiešām gribēja mācīties, pēc skolas slēgšanas tikpat veiksmīgi turpināja apmeklēt citas izglītības iestādes. Tagad pašvaldībai ir izveidoti skolēnu autobusu maršruti, kad dod iespēju bērniem ikdienā pārvarēt attālumu no mājām līdz skolai ārpus sava pagasta. Protams, šos maršrutus ir jāturpina pieslīpēt. Vēl esmu par to, ka pašvaldībai būtu atbildīgāk jāizturas pret cilvēkiem, kuri zaudē darbu līdz ar kādas skolas slēgšanu. Varētu palīdzēt citas darbavietas meklējumos. Varbūt vajadzētu gādāt par to, lai šie cilvēki negaidītu rindā uz kādiem viņiem ļoti vajadzīgiem kursiem. Visbriesmīgākā ir pamestības sajūta.
– Vēl viens jautājums dienaskārtībā ir novada sporta jomā notiekošais.
– Mans viedoklis – sporta dzīve novadā ir sadrumstalota. Katrs to “deķa stūri” velk uz savu pusi. Būtu tomēr vajadzīgs viens virsvadītājs, kurš spētu saglabāt neitralitāti un objektīvi pārraudzīt situāciju kopumā, nevis lobēt tikai atsevišķus sporta veidus. Nepiekrītu viedoklim, ka novadā jāattīsta tikai olimpiskie sporta veidi. Nav jādomā tikai par medaļām, bet arī par iedzīvotāju veselīga dzīvesveida uzturēšanu. Sportošanā ir jāiesaista pēc iespējas lielākas tautas masas. Ir jautājums, vai jāmeklē cilvēks no malas? Varbūt ir jānomaina kāds, kurš strādā nepietiekami labi, un jāpiešķir šim cilvēkam lielākas pilnvaras? Pašlaik mums sporta vadībā visi ir vienlīdzīgi, tāpēc arī notiek “deķa” raustīšana.
Sportā pašlaik tiek pārskatītas prioritātes. Ir jāsaprot, kas ir stratēģiski svarīgi, lai mūsu sporta dzīve attīstītos. Runājot par projektu veidot slidotavu ar jumtu Gulbenes lielajā stadionā, ir žēl maksāt naudu par bāzi, kuru reāli izmantot būs iespējams tikai dažus mēnešus. Cik nozīmīgs šāds objekts ir iedzīvotāju fiziskajā attīstībā? Tajā pašā laikā slidotava ir iecienīta, tā ir labi apmeklēta. Tātad ir jāatrod kompromiss! Un arī ir jārēķina, cik kas maksā, un ir jāizvērtē, kas mums ir svarīgāks. Varbūt mēs varam uzlabot esošo slidotavu? Otrs sāpīgs jautājums ir peldbaseina iecere. No ekonomiskā viedokļa Gulbenē šādu objektu nevajag, jo pašvaldībai būs tikai zaudējumi. Būs problēmas Balvu baseina pastāvēšanai. Bankrotēs abi un beigās nebūs ne Balvos, ne Gulbenē. No veselības viedokļa peldbaseins Gulbenē būtu vajadzīgs un pat neatsverams. Protams, ja cilvēki ies un peldēs. Visi jau gribēs par brīvu. Tādā gadījumā pašvaldība maksās par apmeklēšanu?
Vizītkarte
◆ Guntis Princovs (43) Gulbenes novada domes deputāts, darbojas sociālo un veselības jautājumu komitejas sastāvā, ir partijas “Reģionu alianse” biedrs;
◆ Pēc izglītības – biologs ar maģistra grādu dabaszinātnēs, ir gandrīz 20 gadu darba stāžs pedagoģijā, strādājis Daukstes pamatskolā, Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, tagad – Gulbenes 2.vidusskolā māca zēniem mājturību un tehnoloģijas;
◆ Hobiji: florbols (māca spēli kā interešu pulciņa vadītājs skolā un kā brīvprātīgais sporta centrā) un Gulbenes Tautas teātris (ir šā kolektīva aktieris ar daudzu gadu stāžu).
