Tiekoties ar Gulbenes pilsētas iedzīvotājiem, patiesību – tagad ir citi laiki – skaidroja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.
Tiekoties ar Gulbenes pilsētas iedzīvotājiem, patiesību – tagad ir citi laiki – skaidroja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Galveno uzmanību viņš veltīja valsts valodai, pensijām, Laventa skandalozajai lietai, situācijai laukos, iedzīvotāju materiālajam nodrošinājumam, politiskajām partijām un citam.
“Ir sācies traks gads gan 7.Saeimas deputātiem, gan iedzīvotājiem, būs daudz kašķēšanās un jautrības, jo priekšvēlēšanu gadā ir vairāk izrāžu nekā būtības,” teica A. Šķēle.
Dienā pazūd divas valodas
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka nevienam citam kā latviešu tautai jārūpējas par savas valodas saglabāšanu, jo katru dienu pasaulē pazūd divas valodas. “Šā gadsimta pirmajos gados apmēram puse pasaules valodu aizies nebūtībā. Latvijā valoda ir principiāli svarīga, jo tikai divi miljoni cilvēku pasaulē runā latviski. Tas ir nieks salīdzinājumā ar miljardu, kas runā ķīniski. Tomēr ir cilvēki, kuri domā, ka iespējams rast alternatīvu, jo tik liberālu normu, kādas Latvijā ir attiecībā uz valsts valodu un pilsonību, nekur citur nav,” uzsver A. Šķēle.
Esot valstis, kur ar likumu noteikts – ja cilvēks pilsonību ieguvis naturalizējoties, viņš nevar būt deputāts. “Mums izvirza argumentu, ka deputāta valodas zināšanas nedrīkstot pārbaudīt, bet 99,9 procenti uzskata, ka norma – deputātiem jāzina valsts valoda – nav atceļama,” saka A. Šķēle.
Viņš nepieļauj, ka valodas jautājuma apspriešanai jārīko referendums, jo tad ieguvēji būs radikālie spēki.
Sievietēm jāizlemj pašām
Aktīvas debates sākušās par “Reproduktīvās veselības likumu” – tautā saukto “abortu likumu”, ko izskatīšanai nodos februāra pirmajās dienās.
“Kategoriski ir baznīckungi, kuri uzskata, ka aborti regulējami ar likuma palīdzību. Šāda nostāja nāk no pagājušā gadsimta. Savukārt Tautas partija neuzskata, ka ar varu jāpiespiež sieviete laist pasaulē bērnu, jo ir gadījumi, kad tas ieņemts izvarošanā. Laist bērnu pasaulē vai – nē, tas jāizlemj sievietēm,” uzskata A.Šķēle.
Lavents nekur nemūk
“Mēs nevaram vienas bankas problēmas uzkraut valstij. Dažādus solījumus Aleksandram Laventam deva arī valsts. Uzskatu, ka Laventa lieta ir ņirgāšanās par tiesu sistēmu kopumā. Vainīgais nekur nemūk un neslēpjas. Viennozīmīgi apgalvot, ka viņš viens pievācis “Bankas Baltija” miljonus, nevar. Neesmu pārliecināts, ka sodu saņems visas atbildīgās personas,” domā A.Šķēle.
Viņš atzīst, ka padomju tiesu sistēma bijusi precīzi organizēta, bet šobrīd tā atbilst Rietumu prasībām. Notiek sacensība starp prokuroru un advokātu, tāpēc rūdītam prokuroram jāsēdina pretī rūdīts advokāts.
Cilvēkam jābūt iekšējai drošībai
Par vienu no grūtākajiem virzieniem Tautas partijas darbībā A.Šķēle uzskata drošību. Viņš min faktu, ka 2001.gadā Latvijā reģistrēts līdz šim zemākais noziegumu skaits, tādējādi apsteidzot arī Lietuvu un Igauniju.
“Man patīk skaitļi, bet būtiskāka par tiem ir cilvēka drošība, ka viss ir kārtībā. To diemžēl neesam sasnieguši. 2002.
gadā Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta atvēlēti 12 miljoni latu vairāk nekā pērn, tāpēc situācija, ka policistam nav naudas, par ko iegādāties degvielu, lai nokļūtu notikuma vietā, nevar būt,” uzskata runātājs.
Nevar maksāt no privātās kabatas
Cilvēka iekšējo drošību rada, piemēram, ka saslimstot viņam iespējams saņemt medicīnisko palīdzību.
“Tam, kas šodien notiek zāļu tirgū, ar slimokasēm, līdzekļu sadali un citu, nav rasts pareizais risinājums. Kritizēs arī labējās partijas. Tehnoloģiski medicīna ievērojami attīstījusies. Tas vērojams arī kopumā, bet ārstnieciskos pakalpojumus nevar nomaksāt tikai privāti, neko nesedzot no valsts.
Var diskutēt par darba organizāciju. Farmaceits nevar būt veikalnieks. Jāveido farmaceitu cunftes, šim darbam jākļūst par dzīvesveidu. Nepareizi, ka Latvijā nav atļauta aptieku monopolizācija. Kopumā valsts zālēm tērē gadā 18 miljonus latu, bet konstatējam brīnumus. Piemēram, ierastā insulīna nomaiņa pret modernāku un dārgāku.
Šodien dakteri sēž visur – slimokasēs, ministrijā -, tāpēc vienošanās jāslēdz nevis ar šīm kasēm, bet ar pacientu – patērētāju, jo slimokases nevar būt to pašu profesionāļu rokās, kuri sniedz medicīniskos pakalpojumus. Dakteris dakterim pretim nerunās. Valstī praktiski slimokases nav,” pārliecināti saka Tautas partijas priekšsēdētājs.
Vienādu pensiju nebūs
A.Šķēle izzinājis, ka cilvēki jautājumā par pensijām jauc dažādas lietas, tāpēc viņš atkārtoti uzsver, ka vienādu pensiju vairs nebūs.
“Tas laiks ir pagājis, kad visi bija vienādi skaisti, gudri un bagāti. “Pensiju likums” būvēts tā, ka nākotnē katrs saņems tik, cik par sevi būs maksājis nodokļos. Ja iemaksāti tūkstoši – būs tūkstoši, ja daži lati – būs lati. Valsts atbild par tiem, kas dažādu objektīvu iemeslu dēļ nevar strādāt.
Noteikta minimālā pensija, kas nav mazāka par 30 latiem. Inflācija un preču sadārdzinājums skar visus vienādi, tāpēc straujāk palielināsies mazās pensijas,” domā
A. Šķēle.
Maksu nosaka gaisa temperatūra
“PSRS bija brīnumu zeme, kurā neatkarīgi no ziemas barguma par patērēto siltuma enerģiju visi maksāja vienādi. Tagad jāmaksā proporcionāli gaisa temperatūrai. Mums jālūdz tas visaugstākais, lai ārā nebūtu mīnus 30 grādu, kad mājokļa apsildei divu malkas klēpju vietā jāienes pieci. Tas, ka par apkuri jāmaksā daudz, bijis vienmēr. Nelaime ir tā, ka iedzīvotāju kabatā ir mazāk līdzekļu,” skaidro A.Šķēle.
Veikta līdzekļu pārdale
Viesis uzskata, ka, risinot izglītības problēmas, veikta ievērojama līdzekļu pārdale.
“Neiedomājami daudz valstī veltīts sporta kompleksu celtniecībai. Ja neradīsim iespējas bērniem izlikt enerģiju, viņi “šiverēs pa ielu”. Izglītība ir konservatīva lieta, bet izglītības iestādēs jābūt progresam, jo no tā, cik ātri bērns iemācās, ka divreiz divi ir četri, varēsim spriest par to, ir vai nav šis progress,” uzskata Tautas partijas priekšsēdētājs.
Cilvēkiem vajadzēs pārkvalificēties
“Pārmet, ka valstī pasliktinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Nav taisnība.Tad, kad mums visur veicas, uzskatām, ka tā tam vajadzēja būt, ja neveicas – vainu meklējam citos. Latvijā problēma šobrīd nav bezdarbs, bet kvalificētu darba roku trūkums. Nav cilvēku, kam var uzticēt darbu. Man vajadzēja saimniecībā izrakt grāvi. 150 latus solīju par darbu, jūs domājat, ka pagastā varēju sameklēt cilvēku. Paziņam Latgalē vajadzēja ierakt piecas kupicas. Par katru maksāja piecus latus. Kas notika? Kā vienu ieraka, tā racējs pazuda. Katru gadu vismaz 10 000 valsts iedzīvotāju būs jāpārkvalificējas. Jauniem cilvēkiem nevajag stāstīt pasakas, ka viņi varēs labi dzīvot un strādāt, audzināt bērnus un palīdzēt vecākiem,” strikti saka tautpartejietis.
Partiju nodibināt var ātri
A.Šķēle uzskata, ka pirmsvēlēšanu gadā aktīvi un spēcīgi būs kreisie spēki. To apliecinot sociāldemokrātu un jurkāniešu “ātri uzrautā vienotā fronte”. Noteikti sevi pieteiks arī Eināra Repšes partija.
“Es vēlētos, lai nostiprinās labējais spārns, un priecāšos, ja to ar labiem nodomiem papildinās E.Repše. Latvijā partiju nodibināt iespējams ātri. Jāsavāc tikai divi simti iedzīvotāju parakstu. Tautas partija šajā sakarā izteica citus priekšlikumus, bet prese tos nozākāja. Daudz labu ideju ir arī “zaļajiem”, bet tās skar tikai vidi. Uzskatu, ka 8.Saeima jāizveido, balstīta uz labējiem spēkiem. Citas alternatīvas nav, jo Latvijai tālāk jāattīstās kā nacionālai valstij. Ir būtiski atkārtot 7.Saeimas politisko sadalījumu, lai nenotiktu sīka politisko spēku sadrumstalotība. Jo tā mazāka, jo dod lielāku efektu. Domāju, ka Tautas partija spēs ieturēt labēju pozīciju un būs gatava debatēt arī ar kreisajiem spēkiem,” uzskata A.Šķēle.
Sapņu pilis zemniekiem nezīmē
A.Šķēle ir pārliecināts, ka piecu, desmit hektāru saimniecības laukos peļņu nedos, tāpēc jādomā par to palielināšanu. Lai tā notiktu, valsts dod kredītus par saprātīgiem procentiem, tikai zemniekam jābūt izglītotam. Veiksmīgi darbojas “Sapard” programma. Modernizējusies lauksaimniecības tehnika. Runājot par piena tirgu, kas Latvijas zemniekiem ir viens no būtiskākajiem ienākumu avotiem, A.Šķēle iesaka ar pārstrādātājiem dibināt līgumattiecības, jo citādāk rodas blēdības.
“Nebūs tā, ka lauksaimniecības produkciju kā agrāk ražos 18 procenti lauku iedzīvotāju. To darīs pieci, seši procenti. Samazināsies cilvēku skaits, kas nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu, gūstot no tās ienākumus. Pasaule ir mainījusies. Situācija lauksaimniecībā stabilizējas. Sapņu pilis es jums negribu būvēt,” saka A.Šķēle.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Andris Šķēle.
Dzimis: 1958.gada 16.janvārī.
Izglītība: absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, 1981.gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.
Darbs: Latvijas Lauksaimniecības mehānikas un elektrifikācijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. No 1981.līdz 1990.gadam – Lauksaimniecības ministrijā. No 1990. līdz 1993.gadam akciju sabiedrībā “Uzvara” un citur. 1995.gadā Ministru prezidents.
Politiskā pārliecība: Tautas partijas uzskati. Ir tās priekšsēdētājs.
Vaļasprieks: ziedi, īpaši īrisi.
