Šķiet, ceļš ir galā… Piekusis un punkts. Bet vēl daudz darbi paliek Tālāk nedarīti.
Šķiet, ceļš ir galā…
Piekusis un punkts.
Bet vēl daudz darbi paliek
Tālāk nedarīti.
Tie aicina vēl paspert kaut tik soli
Un paripināt sīku, baltu oli,
Kas klusi iesnaudies dus ceļmalā.
Sniegs lazdu krūms
Tev plaukstās drošu balstu…
Bet veldzi dos, lai doma neiekalstu,
Lūk, dzidrs strauts tur kalna pakājē.
Tur aizlokās daudz kāju mīta taka.
Un sirds, kaut nogurusi,
Klusi saka:
– Pie strauta pieturies,
Min takā pēdas savas,
Lai baltā mūžībā
Ved gājums tavs.
