Trešdiena, 14. janvāris
Roberts, Roberta, Raitis, Raits
weather-icon
+-10° C, vējš 0.45 m/s, D-DR vēja virziens

Telpaugi pakļauti vides faktoru ietekmei

Pirms izvēlēties telpaugu, rūpīgi jānovērtē vieta, kur tas atradīsies. Padomu par to vajadzētu lūgt ziedu pārdevējam. tas ir svar īgi, lai telpa iegūtu skaistu un ilglaicīgu papildinājumu.

Pirms izvēlēties telpaugu, rūpīgi jānovērtē vieta, kur tas atradīsies. Padomu par to vajadzētu lūgt ziedu pārdevējam. tas ir svar īgi, lai telpa iegūtu skaistu un ilglaicīgu papildinājumu.
“Visus augus ietekmē daudzi vides faktori – gaisma, temperatūra, mitrums, barības vielas, augsne un gaiss. Auga dzīvības norises ietekmē pilnīgi visi šie elementi, un kāda cita nepietiekamību nevar kompensēt kāda cita pārbagātība. Attīstību nosaka faktors, kurš ir nepietiekams. Tas ir kā kubuliņš no dažāda garuma dēlīšiem, kurā var ieliet tikai tik daudz ūdens, cik atļauj īsākais dēlītis,” stāsta dārznieks Ivars Roms.
Viņš atgādina visiem zināmo patiesību, ka ar vārdu “zieds” apzīmē tikai vienu ziedauga orgānu. Augus, kurus izmantojam to skaistuma dēļ, jāsauc par puķēm vai krāšņumaugiem, nevis ziediem. I.Roms norāda, ka daudzas skaistas puķes bioloģiski nemaz nav spējīgas veidot skaistus ziedus, piemēram, papardes.
Plašs piedāvājums
“Ir arī daudz puķu, kam īstie ziedi ir maz pamanāmi, toties ilgstoši krāšņas ir to pieziedlapas, piemēram, puansetijām (Ziemassvētku zvaigzne), beloperonēm, vasarās krāšņajām bugenvilejām, visām bromēlijām, ehmejām, guzmānijām, vrīzejām, bilbergijām un tillandsijām. Skaista ir arī ziedkopas seglapa, piemēram, kallām, antūrijām, spatifīlām. Ne jau ziedu dēļ audzē, piemēram, asparāgus, karaliskās begonijas, mājas svētību, palmas, kodijas, dīfenbahijas un līdakastes. Pēdējām, tāpat kā vaska puķei, ziedi var būt pat nevēlami, jo visu nopilina ar nektāru,” stāsta dārznieks.
I.Roms pārliecinājies, ka mūsdienās izzūd vecmāmiņu ar puķu podiem nokrautās palodzes, jo puķes mājoklī novieto visdažādākajās vietās. Tomēr, ja to dara, ignorējot auga iedzimtās prasības, prieks ir īslaicīgs. Tagad puķu veikalos piedāvājums ir pietiekams, lai zinošs speciālists varētu piemeklēt gandrīz jebkuriem apstākļiem atbilstošu puķi.
“Ļoti vājā gaismā patīkami zaļa var būt gan mājas svētība, gan vaskapuķe. Tikai – jo mazāk gaismas, jo arī augi kļūs kuplāki ļoti, ļoti lēni. Esmu redzējis monsteru gaitenī, kur nav logu, tāpēc puķe saņem apgaismojumu tikai no divām nelielām spuldzēm. Desmit gadu laikā tai bija izaugušas dažas lapas,” stāsta I.Roms.
Speciālists uzskata, ka vislielākā izvēle ir puķu audzēšanai austrumu un rietumu pusē logu apgaismojumā, kur labi jutīsies vairums dienvidu skrajo mežu izcelsmes augu.
Uzzied bagātīgi
“No puķēm, ko audzē ziedu dēļ, te iepriecinās sanpaulijas, kas ir īstas istabas puķes, jo to audzēšana siltumnīcā ir visai sarežģīta. Toties istabā sanpauliju var izaudzēt no vienas lapiņas, tā ziedēs astoņus mēnešus gadā. Ilgstoši var ziedēt arī kolumnejas un ešinantes. Gandrīz visu gadu pie rietumu un austrumu logiem ziedēs antūrijas un spatifīlas, vairākus mēnešus krāsainas būs bromēlijas. Bagātīgi uzziedēs no tropu mežiem cēlušies kaktusi – Ziemasssvētku, Lieldienu un tā saucamo lapu šķirņu kaktusi. Šo logu gaisma ir pa prātam bezgala daudziem augiem ar skaistām lapām, izteiksmīgu augumu – stāvu, nokarenu, vijīgu un tamlīdzīgi. Minēšu tikai biežāk audzētās puķes – dracēnas, kordilīnes, līdakastes, vairums paparžu šķirņu, šeflēras, dīfenbahijas, aglomēmas, asparāgi, dažādas begonijas, kalatejas, marantas, dažādas palmu pasugas, gumijkoki, daudzas efeju šķirnes, efejvīns jeb istabas bērzs, peperomijas, tagad arī telpām piemērotās orhidejas, filodendri un citi,” I.Roms uzskaitījumu vēl varētu turpināt.
Daudzām minētajām puķēm ir gan zaļas, gan dažādi ornamentētas lapas, tāpēc dārznieks iesaka ņemt vērā vispārēju likumu: jo vairāk gaišu svītru vai plankumu, jo lapās mazāk hlorofila, tāpēc šiem augiem vajag vairāk gaismas. Ja gaismas par maz, daudzas raiblapu puķes kļūst zaļlapainas.
Dienvidu
un ziemeļu piekritēji
I.Roms stāsta, ka dienvidu pusdienas saule patiks visiem adataiņiem – tuksnešu kaktusiem, kā arī biezlapjiem – krasulām, sedumiem un kalanhojām.
“Dienvidu loga tuvums ir īstā vieta ehmejām, alvejām, pundurplamām, kodijām, puansetijām, eiforbijām, hibiskiem jeb Ķīnas rozēm ( ja vēlas daudz ziedu), lauram, livistonai (palmai), mirtei, oleandram, pelargonijām, tradeskancijām un kallām. Ziemeļu puses logi nebūs par tumšu strobilantēm, selaginellām un vienam šeflēru paveidam. No papardēm – metālpapardei, spārnpapardei, briežragpapardei, kā arī fitonijai,” stāsta speciālists.
Viņš uzskata, ka ziema ir ciklamenu un acāliju laiks. “Tās ieteicamas kā telpaugu izmantot tikai ziedošas, bet jaunu audzēšanu uzticēt siltumnīcu speciālistiem. Lai paildzinātu ciklamenu un acāliju ziedēšanas laiku, jāatrod gaiša, pēc iespējas vēsa vieta. Ziemā veikalos nopērkamās krāšņi ziedošās begonijas prasa gaišu, siltu vietu. Pavasarī, kad diena kļūst garāka, tās pārstāj ziedēt,” skaidro I.Roms.
Viņš iesaka līdz pavasarim puķu pārstādīšanu un to mēslošanu neveikt.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.